Pāriet uz saturu

Rīgas Pāvila baznīca

Vikipēdijas lapa
Rīgas Sv. Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca, raugoties no Artilērijas ielas
Sv. Pāvila baznīca (Rīga)
Sv. Pāvila baznīca
Sv. Pāvila baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Augusta Deglava iela 1, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′15″N 24°8′57″E / 56.95417°N 24.14917°E / 56.95417; 24.14917Koordinātas: 56°57′15″N 24°8′57″E / 56.95417°N 24.14917°E / 56.95417; 24.14917
Piederība konfesijai Luterisms
Iesvētīšanas gads 1887
Mantojuma apzīmējums valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Mājaslapa pavilabaznica.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Gustavs Hilbigs, Hermanis Hilbigs
Arhitektūras stils neogotika
Celtniecības sākums 1885
Celtniecības beigas 1887
Būvniecības izmaksas 155 000 rubļu
Specifikācija
Garums 56,4 m
Platums 21,4 m
Smailes augstums 60 m
Būvmateriāli ķieģeļi
Oficiālais nosaukums: Sv.Pāvila luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 7775
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas tornis

Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887. gadā celts Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Latgales priekšpilsētā (Augusta Deglava iela 1). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būvēts angļu gotikas stilā. Atrodas Grīziņkalnā, trijstūrveida laukumā starp Tallinas, Jāņa Asara un Augusta Deglava ielu.

Šobrīd mācītājs ir Ģirts Prāmnieks.

1878. gada 11. martā Rīgas rāte piešķīra līdzekļus un zemes gabalu Svētā Pāvila baznīcas uzcelšanai — pamatakmens likts 1885. gada 19. maijā. Ēku projektējis arhitekts Gustavs Hilbigs (1822—1887), bet pēc viņa nāves darbu turpinājis un pabeidzis tā dēls arhitekts Hermanis Hilbigs (1860—1939). Ēka iesvētīta 1887. gada 8. novembrī.

1912. gadā tika iebūvēti sānu portāli un pārveidoti griesti sakristejā, kā arī uzstādītas ērģeles. Altārgleznu 1937. gadā gleznojis Jānis Roberts Tilbergs.

1973. gadā Svētā Pāvila baznīcā noīrēja telpas PSRS pirmā reģistrētā Vasarsvētku draudze (mācītājs Antons Lāčkāja).[1]

Baznīcas telpās ir filmēts padomju seriāls “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”.[2]

Ievērojami draudzes locekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]