Bērzgales Annas baznīca
| Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Bērzgales katoļu baznīca | |
  Bērzgales baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Bērzgales pagasts, Bērzgale |
| Koordinātas | 56°37′57″N 27°30′45″E / 56.63250°N 27.51250°EKoordinātas: 56°37′57″N 27°30′45″E / 56.63250°N 27.51250°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1792 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Andris Jonāns |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1787 |
| Specifikācija | |
| Garums | 24m |
| Platums | 10m |
| Būvmateriāli |
akmens mūra |
| Oficiālais nosaukums: Bērzgales katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 5799 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes Rēzeknes dekanāta draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta centrā Bērzgalē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta Svētās Annas godam. Sākotnēji tā bija mazāka - līdz 1938. gadam, kad prāvesta Leona Garškas[2] darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot presbitēriju,pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika pabeigti prāvesta Broņislava Kudika[3] darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.[4]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Aglonas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Andris Jonāns.[1] Bērzgales draudze ir sena un sāka veidoties jau pirms 1770. gada. Draudzei ir četras kapsētas — Bērzgales kapsēta, Grebežu kapsēta, Litaunieku kapsēta, Vecenānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Jaunavas Marijas Septiņu sāpju diena, Kristus Debesīs kāpšanas diena, Svētā Pētera diena, Svētās Annas diena, Svētā Mateja atlaidas.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērzgales baznīca ir renesanses baroka akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu ērģeles,[5] kuras tika izgatavotas Viļņā 1891. gadā.[6] Apkārt baznīcai ir koka žogs. Baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga.[7]
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnamā redzams liels jubilejas krustā sistā Pestītāja tēls, ko uzstādīja Pasienes mūki, dēvētie "Baltie tēvi". Zem krusta atrodas akmenī kalts svētā ūdens trauks. Dievnamam ir trīs altāri. Centrālajā altārī, kas rotāts kokgriezumiem baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas glezna, bet virs tās Svētā Pētera glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais — Kunga Kristus altāris.[7]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fotogrāfijas
- www.vietas.lv
- www.rezeknesnovads.lv Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
- ↑ «Leons Garška». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvār.
- ↑ «Broņislavs Kudiks». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 83.lpp.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Bērzgales katoļu baznīcas ērģeles». music.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ 7,0 7,1 «www.rezeknesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. novembrī. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||