Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
| Krustpils luterāņu baznīca | |
|---|---|
 | |
  Krustpils luterāņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Jēkabpils, Latvija |
| Koordinātas | 56°30′47″N 25°51′21″E / 56.51306°N 25.85583°EKoordinātas: 56°30′47″N 25°51′21″E / 56.51306°N 25.85583°E |
| Piederība konfesijai | luterisms |
| Iesvētīšanas gads | 1824 |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | ampīrs |
| Celtniecības beigas | 1820 |
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī. Tagadējā pārbūvētā celtne ir veidota ampīra stilā. Baznīca ir ņemta valsts aizsardzībā un tiek uzskatīta par sakoptāko Valsts nozīmes kultūras pieminekli novadā. Baznīca atrodas netālu no Krustpils pils pie Donaviņas ietekas Daugavā. Adrese: Rīgas ielā 211a. Mīlestības tiltiņš baznīcu savienoja ar Krustpils mācītājmuižu otrpus Donaviņai. Krustpils luterāņu baznīcai bija divas filiāldraudzes — tagadējās Unguru un Gostiņu luteriskās draudzes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krustpils draudze dokumentos minēta jau no 1457. gada. Nikolajs Korfs 1618. gadā pie Krustpils pils uzcēla jaunu koka baznīcu, taču 1621. gadā zviedru karaspēks to nodedzināja. 1637. gada bija uzcelta vēl viena koka baznīca, taču 1656. gadā arī tā tika nopostīta. Arī trešā koka baznīca nepastāvēja ilgi. 1683. gadā N. Korfs lika uzcelt mūra baznīcu, kas tika pabeigta 1688. gada 11. jūlijā. 1750. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un baznīca izdega, taču drīz vien tā tika atjaunota. 1792. gadā J. K. Broce vairākkārtīgi bija zīmējis šo baznīcu un pili. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā baznīca jau bija galīgi nolaista, un 1818. gadā bija nolemts baznīcu pārbūvēt. Vecās baznīcas drupas nojauca, saglabājot tikai veco zvanu torni, kuram klāt tika piebūvētas jaunās telpas. Darbus vadīja mūrnieks N. H. Bardoviks un namdaris M. Kardels. 1820. gadā jaunā baznīca tika pabeigta, taču tās iesvētīšana notika tikai 1824. gada 29. jūnijā. Lielākie celtnes remonti tika veikti 1848., 1868. un 1874. gados. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sašauta un izpostīta. Baznīcas zvani tika aizvesti uz Krieviju. Baznīcas atjaunošanas darbus draudze pabeidza tikai 1924. gada 28. maijā. Ērģeles no jauna uzstādītas tika 1935. gadā. 1956. ērģeles tika labotas, taču 1966. gadā tās izdemolēja. Ērģeles atjaunoja igauņu ērģeļbūvētāji, un 1967. gada 28. maijā tās tika no jauna iesvētītas. 2005. gadā Krustpils baznīca tika iekļauta kultūras mantojuma sarakstā kā viens no sakoptākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. 2018. gadā atjaunota torņa smaile, daļēji nomainot koka konstrukcijas, nostiprinot krustu smailē, uzliekot jaunu skārda jumtu, kā arī atjaunojot mūra ārējo apmetumu visā torņa augstumā.
Arhitektūra un interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir ampīra stilā celta garenbūve ar izvirzītu zvanu torni, kas nedaudz iekļaujas baznīcas telpas apjomā. Torņa augšdaļu rotā trīsstūrveida frontoni. Torni noslēdz poligonāla smaile ar čuguna krustu galā. Altārdaļas ieeja akcentēta ar pusloka arku un frontonu. Galvenās ieejas durvis ir rotātas ar rozetēm, festoniem un zvīņveida ornamentējumu. Celtnes garenfasādi rotā lielas trīsdaļīgas palladianiskās logailas, kas augšdaļā ir rotātas ar serafīmiem. Vidējie trīs logi atrodas padziļinājumā un cits no cita ir nodalīti ar toskāniskām kolonnām. Iekštelpu trīs jomos sadala masīvas no mākslīgā marmora veidotās kolonnas. Vidējais joms ir augstāks un veidots pusloka velves veidā, malējie jomi ir horizontāli. Malējos jomos ir izvietotas sānu luktas.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1924. gadā veidoto altāri no abām pusēm ietver korintiskās kolonnas pa četrām katrā pusē, kuras balsta biezu dzegu. Altāri norobežo balta (sākotnēji tumša) pusloka sētiņa. Altāri grezno mākslinieka Jāņa Šēnberga glezna "Kristus Ģetzemanes dārzā". Zem altārgleznas uz altāra ir gotiskajā rakstā rakstīts teksts: "Esat pilnīgi, tā kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs."
- 1850. gadā būvētajai magoņkoka kancelei ir astoņstūra forma un tās korpusa balstu un podiju rotā kokā izgriezts filigrāns augu ornaments.
- Valmieras ērģeļmeistara Jāņa Dūrēja būvētajām ērģelēm ir 15 reģistri; stabules gatavotas Vācijā.
- Pašlaik zvanu tornī atrodas 1928. gadā lietais zvans. Uz tā ir uzraksts: "GEGOSSEN BOCHUMER VEREIN BOCHUM KRUSTPILS EV. LUT. DRAUDZE 1928. G." Otrais zvana krēsls ir tukšs bez zvana.