Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Lielā iela 9, Liepāja, Latvija
Piederība konfesijai	Luterāņi
Statuss	Katedrāle
Vadība	Pēteris Kalks
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Johans Kristofs Dorns
Arhitektūras tips	baroks
Celtniecības beigas	1758

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stilam raksturīgā greznība un piesātinātība. Katedrāles iekšpusē aplūkojams 13 metrus augsts altāris, biktssols, kancele, otrā stāvā atrodas Kurzemes hercogu loža. Šie rokoko stilā veidotie objekti ievērojami ar saviem kokgriezumiem un apzeltījumiem. Sv. Trīsvienības katedrāle ir īpaši ievērojama ar tās ērģelēm.

Dievnama iekštelpu kopējā platība ir 12 100 kubikmetri. Draudze atrodas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas prāvesta iecirknī. Grobiņas iecirkņa prāvests ir Ainārs Jaunskalže. Mūsdienās Sv. Trīsvienības katedrālē ik dienu tiek noturēti dievkalpojumi. Pašreizējo draudzi vada Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks.

Katedrālē uzstādīta piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas, dienot Vācijas Impērijas sastāvā, 1918. gadā šeit zvērēja uzticību Somijas likumīgajai valdībai un pēc tam piedalījās Somijas pilsoņu karā.

Apmeklētājiem ir iespējams uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras skats uz pilsētas panorāmu.

Baznīcā esošās ērģeles ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru, vienīgās, kurās vēl skan Heinriha Andreasa Konciusa izgatavotās stabules.

Vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1741. gadā birģermeistars Šmits ierosināja Liepājā celt jaunu baznīcu. 1742. gadā Lielajā ielā no Pētera Mellera nopirka zemes gabalu, 8. martā no Kēnigsbergas ieradās mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns. Ēkas pamatakmeni ielika 1742. gada 19. jūlijā, 1746. gada pavasarī baznīcai uzlika pagaidu jumtu, 1747. gadā izmūrēja velves un 1750. gadā visi mūra darbi bija pabeigti. 1753. gadā jumtu apsedza ar Zviedrijas kapara plāksnēm. J. H. Joahims iebūvēja 36 reģistru ērģeles. Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli iesvētīja 1758. gada 5. decembrī, kaut tornim trūka divu augšējo stāvu un zeltīta bija tikai kancele. Būvdarbus vadīja Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs. Kokgriezumu tēlnieku vārdi, kas darinājuši iekštelpas, nav zināmi, izņemot vienu — Jozefu Slavičeku, kurš darinājis kokgriezumus arī citām Kurzemes baznīcām. 1772. gadā sāka apzeltīt baznīcas iekārtu, bet apdares darbus pabeidza līdz 1775. gadam. 1779. gada 26. augustā ērģeļu būvētājs Heinrihs Andreass Konciuss nodeva ērģeles ar 38 reģistriem.

No 1865. līdz 1866. gadam notika pirmā nozīmīgākā ēkas pārbūve pēc Oto Dīces projekta. Atbilstoši sākotnējam projektam tornim uzbūvēja divus augšējos stāvus, tas kļuva par gandrīz 55 metriem augstāks un tornī 1906. gadā uzstādīja baznīcas pulksteni. Tika izmainīts baznīcas iekārtas izvietojums, nojauktas atsevišķas sānu luktas, likvidēja sakristeju aiz altāra un piebūvēja jaunu sakristeju, izveidoja apkuri un ar cementa javu apmeta fasādes. 1885. gadā Štetīnas ērģeļu meistars B. Grīnebergs palielināja ērģeles līdz 131 reģistram, padarot tās par lielākajām pasaulē. 20. gadsimta sākumā ierīkoja tvaika centrālo apkuri un izveidoja elektrisko apgaismojumu.

2008. gadā pēc Koksnes ķīmijas institūta speciālistu apsekojuma Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē konstatēja ķirmjus, kas apdraudēja dievnama kultūrvēsturisko interjeru, tai skaitā altāri, ērģeles, solus, kokgriezumus. Tāpēc ķirmjus iznīcināja ar gāzēšanas palīdzību.

Katedrāles ērģeles

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles iespaidīgākais darinājums ir ērģeles, kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Tās būvētas 1758. gadā, un 2008. gadā tās nosvinēja savu 250 gadu jubileju.

Sākotnēji ērģeļu būvētājs Joahims izgatavoja 36 reģistru ērģeles ar zvanu spēli, drīz pēc tam tika pasūtītas jaunas ērģeles un 1774. gada 18. jūnijā Trīsvienības kases grāmatās atrodams ieraksts par 1600 florīnu izmaksu vienam no tā laika labākajiem ērģeļu būvētājiem Henriham Andreasam Konciusam. 1885. gadā ērģeles tika papildinātas līdz 131 reģistram. Šajā laikā Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles kļuva par lielākajām ērģelēm pasaulē. Tās šo titulu saglabāja līdz 1912. gadam, kad tās pārspēja Hamburgas ērģeles Vācijā. Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.

Katedrālē regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti, bet par tradīciju ir kļuvis starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek ik gadu septembrī.

2008. gadā Liepājas pašvaldība nolēma ierosināt Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa
• Virtuāla ekskursija pa Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli