T-72
 Т-72Б3 parādē Maskavas Sarkanajā laukumā | |
| Galvenie tehniskie parametri | |
|---|---|
| Apkalpe | 3 |
| Garums | 6,9 m |
| Platums | 3,6 m |
| Augstums | 2,2 m |
| Masa | 41,5 t |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | Kompozītmateriālu bruņas ar papildus reaktīvām bruņām |
| Pamatbruņojums | 125 mm lielgabals |
| Sekundārais bruņojums | 7,62 mm un 12,7 mm ložmetēji |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | 12-cilindru dīzeļdzinējs 840 ZS |
| Ātrums uz ceļa | 60 km/h |
| Jauda/masa | 13,9 kW/t |
| Maks. attālums | 450 km |
T-72 Урал ir Padomju armijas, vēlāk Krievijas Bruņoto spēku galvenais tanks, ko Ņižņijtagilas uzņēmums Uralvagonzavod (Уралвагонзавод) sāka ražot 1972. gadā kā galvenā tanka T-64 nākamo versiju līdztekus gāzu turbīnas tankam T-80.
Tanku būvēja arī Polijas, Čehoslovākijas, Dienvidslāvijas un Indijas tanku rūpnīcās un lielā skaitā pārdeva Sīrijas, Lībijas, Irānas un Irākas bruņotajiem spēkiem. To plaši izmantoja 1982. gada Libānas karā, Pirmajā un Otrajā Persijas līča karā, Dienvidslāvijas karos kā arī Krievijas—Ukrainas karā.
Tanka modifikācijas T-72M1 eksporta cena 1992. gadā bija aptuveni 1,2 miljoni ASV dolāru, bet ar munīciju un rezerves daļām vienības cena bija aptuveni 1,8 miljoni ASV dolāru.[1]
Līdz 2005. gadam izgatavoja ap 20 000 T-72, no tiem Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos līdz 2022. gada iebrukumam Ukrainā bija aptuveni 9 200 eksemplāru.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Steven Zaloga: M1 Abrams vs. T-72 Ural — Operation Desert Storm 1991. 23. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: T-72.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|