Suharto (1921. gada 8. jūnijs — 2008. gada 27. janvāris) bija otrais Indonēzijas prezidents. Šajā amatā viņš pavadīja 31 gadu no iepriekšējā valsts vadītāja Sukarno gāšanas 1967. gadā līdz atkāpšanās brīdim 1998. gadā. Indonēziešu literatūrā viņš dažreiz tiek minēts kā Pak Harto.
Suharto piedzima mazā ciemā netālu no JogjakartasJavas salā holandiešu koloniālās ēras laikā. Viņa vecāki bija zemnieki, viņi izšķīrās neilgi pēc Suharto dzimšanas. Japānas okupācijas laikā viņš bija Japānas organizētās indonēziešu aizsardzības dienesta darbinieks. Pēc Indonēzijas nacionālās revolūcijas viņš pievienojās tikko izveidotajai Indonēzijas armijai. Laika gaitā viņš kļuva par armijas ģenerāli. 1968. gadā viņš kļuva par otro Indonēzijas prezidentu, lai arī jau gadu iepriekš kļuva par pagaidu prezidentu. Viņš guva valsts atbalstu laika posmā no 1970. gadiem līdz 1990. gadu vidum, taču pēc tam valstī izcēlās masu nemieri pēc 1997.—1998. gada Āzijas finanšu krīzes un 1998. gada maijā Suharto atkāpās no amata. 2008. gadā viņš nomira. Suharto vadīšanas laiks ir ticis asi kritizēts par cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, masu slaktiņiem, represijām pret politiskajiem pretiniekiem. Tajā pat laikā viņš modernizēja valsts ekonomiku ar reformu palīdzību. Tāpat viņa vadīšanas laikā Indonēzija piedzīvoja industralizāciju, uzlabojās veselības aprūpe, izglītības un dzīves standarti.
Kemusuka, Nīderlandes Austrumindija
Džakarta, Indonēzija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suharto.
