Nīderlande

Šis raksts ir par Nīderlandes Karalistes daļu Rietumeiropā. Par visu karalisti skatīt rakstu Nīderlandes Karaliste.

Nīderlande Nederland
Karogs Ģerbonis
Devīze: Je maintiendrai  (franciski) Ik zal handhaven  (nīderlandiski) Man jāstāv stingri
Himna: Het Wilhelmus
Location of the Netherlands
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Amsterdama1 52°21′N 04°52′E
Valsts valodas		nīderlandiešu valoda2
Etniskās grupas (2008)		80,7% nīderlandieši 15,0% ES pilsoņi 4,3% citi
Valdība		Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	Monarhs	Vilems Aleksandrs
-	Premjerministrs	Diks Shofs
Neatkarība		no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara
-	Deklarēta	1581. gada 26. jūlijā
-	Atzīta	1648. gada 30. janvārī3
Iestāšanās ES		1957. gada 25. martā
Platība
-	Kopā	41,543 km² (134.)
-	Ūdens (%)	18,41
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2014. gadā	16 819 595 (63.)
-	Blīvums	auto/km² (24.)
IKP (PPP)		2014. gada aprēķins
-	Kopā	$717,146 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$42 586
Džini koef. (2011)		25,8 (zems) (111.)
TAI (2021)		▲ 0,941 (ļoti augsts) (10.)
Valūta		Eiro4 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.nl5
ISO 3166-1 kods		528 / NLD / NL
Tālsarunu kods		+31
1	Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā.
2	Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas.
3	Vestfālenes miera līgums
4	Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis
5	Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, ESAO un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc ANO aprēķina 2013. gadā Nīderlandi atzina par ceturto laimīgākā valsts pasaulē.

Nīderlande bieži tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Vēsture

No 870. gada Nīderlandes teritorija ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gada Svētajā Romas impērijā. 15. gadsimtā lielākā daļa mūsdienu Nīderlandes teritorijas nonāca Burgundijas, vēlāk Hābsburgu dzimtas kontrolē.

1555. gadā Svētās Romas imperators Kārlis V Nīderlandē izveidotās Septiņpadsmit provinces nodeva savam dēlam Spānijas karalim Felipem II. 1581. gadā septiņas ziemeļu provinces atdalījās no Spānijas un izveidoja Apvienoto provinču republiku. Pēc 1815. gada Vīnes kongresa izveidoja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā līdz 1830. gadam ietilpa arī mūsdienu Beļģija.

Otrā pasaules kara laikā Nīderlandi 1940. gada maijā okupēja Vācijas karaspēks. Pēckara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā. 1949. gadā Nīderlande bija 12 NATO dibinātāju vidū, bet 1958. gadā bija viena no Eiropas Ekonomikas kopienas dibinātājām.

Ģeogrāfija

Nīderlandes satelītuzņēmums 2000. gada maijā

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra. Tās teritorija aizņem 41 543 km², sastāv no 33 893 km² sauszemes un 7 650 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir 134. lielākā valsts pasaulē un 31. lielākā valsts Eiropā. Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150–320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 metriem virs jūras līmeņa (tikai par 10 metriem augstāka nekā Gaiziņkalns).

Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme". Krasta līnijas kopējais garums ir 451 kilometrs.

Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un līdz 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas. Zemākā vieta zem jūras līmeņa ar -6,76m ir Zuidplastpolders, kas atrodas valsts rietumu daļā. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju, kā Reinas, Māsas un Seldas, ietekas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņiem bagātas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.

Valstī ir divdesmit nacionālie parki un simtiem citu dabas rezervātu un liegumu ar ezeriem, mežiem, kāpām un citiem biotopiem. 1871. gadā tika izcirsts pēdējais dabiskais Nīderlandes mežs, tāpēc šodien redzamie koki ir stādīti mākslīgi un lielākā daļa no tiem pat nenāk no Nīderlandes. Par valsts nacionālo putnu atzīta melnā puskuitala.

Klimats

Nīderlandē valdošais vējš ir dienvidrietumu, tāpēc teritorijā valda mērens jūras klimats, kam raksturīgas vēsas vasaras un maigas ziemas. Vidējā gada gaisa temperatūra valstī ir 10 °C. Jūlija vidējā temperatūra svārstās no 16 °C līdz 17 °C, janvārī temperatūra svārstās ap +2 °C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Administratīvais iedalījums

Nīderlande iedalās 12 administratīvajās provincēs, kas tālāk iedalās 458 municipalitātēs. Nīderlandē ir tādas provinces kā Dienvidholande, Drente, Flevolande, Frīzlande, Gelderlande, Groningena, Limburga, Overeisela, Utrehta, Zēlande, Ziemeļbrabante un Ziemeļholande. Nīderlandei pieder arī divas aizjūras teritorijas - Nīderlandes Antiļu salas un Aruba Karību jūrā.

Valdība

Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (Staten Generaal), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējās vēlēšanās. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Valsts galva ir monarhs, pašlaik karalis Vilems Aleksandrs, bet valdības galva ir premjerministrs, kopš 2024. gada 2. jūlija Diks Shofs.

Demogrāfija

Nīderlandē dzīvo 16 miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to tā ir desmitā lielākā valsts Eiropā un 64. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. No 1900. līdz 1950. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 5,1 līdz 10 miljoniem, bet no 1951. līdz 2000. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 10 līdz 16 miljoniem iedzīvotājiem. Pēc 2013. gada datiem vidējais dzīves ilgums ir 81 gads. Vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 83 gadi, bet vīriešiem 79 gadi. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir divdesmit imigranti.^{[nepieciešama atsauce]}

Valsts iedzīvotāju sastāvs etniskajā ziņā ir dažāds. Lielāko daļu veido etniskie nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas. Pēc 2005. gada datiem holandieši veido 80,9 % no kopējās populācijas, bet lielākās mazākumtautības ir indonēzieši 2,4%, vācieši 2,4%, turki 2,2%, surinamieši 2 %, marokāņi 1,9%, bet citas tautības veido 8,2 %. Nīderlandieši ir garākie cilvēki pasaulē, vīriešu vidējais garums ir 1,81 metri, bet sieviešu 1,67 metri. Cilvēki dienvidos ir vidēji par diviem centimetriem īsāki nekā ziemeļos. Kaut gan valsts valoda ir nīderlandiešu valoda, valsts ir ļoti starptautiska, tikpat kā ikviens tās iedzīvotājs brīvi pārvalda un var sazināties angļu valodā.

Nīderlandē ir vairākas lielas pilsētas, kā Amsterdama, Roterdama, Hāga, Utrehta un Eindhovena. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācijas. 67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.

Nīderlandes lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)

Amsterdama Roterdama
	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	Vieta	Pilsēta	Province	Iedzīvotāji	Hāga Utrehta
	1	Amsterdama	Ziemeļholande	813 562	11	Enshede	Overeisela	158 004
	2	Roterdama	Dienvidholande	619 879	12	Apeldorna	Gelderlande	157 679
	3	Hāga	Dienvidholande	510 909	13	Hārlema	Ziemeļholande	155 758
	4	Utrehta	Utrehta	330 772	14	Amersforta	Utrehta	151 534
	5	Eindhovena	Ziemeļbrabante	221 402	15	Arnema	Gelderlande	151 356
	6	Tilburga	Ziemeļbrabante	210 289	16	Zānstade	Ziemeļholande	151 109
	7	Groningena	Groningena	197 823	17	Hārlemermēra	Ziemeļholande	144 226
	8	Almere	Flevolande	196 290	18	Hertogenbosa	Ziemeļbrabante	143 945
	9	Breda	Ziemeļbrabante	180 420	19	Zūtermēra	Dienvidholande	123 784
	10	Neimegena	Gelderlande	168 840	20	Zvolle	Overeisela	123 507

Reliģija

No kopējā iedzīvotāju skaita 39% pieder kādai reliģijai, no tiem tikai apmēram 5,6% regulāri apmeklē baznīcu. Pēc 2010. gadā veiktās aptaujas 28 % no aptaujātajiem respondentiem tic, ka pastāv Dievs. 39 % tic ka ir kaut kas līdzīgs Dievam, bet 30 % netic nekādai gara vai Dieva esamībai. Pēc 2005. gada datiem 51,3% nepieder nevienai reliģijai, 24,6% pieder pie katoļiem, 14,8% pie protestantiem, 5,8% pie islāma, 1,4% pie hinduisma, 1,2% pie budisma un 0,9% pie citas reliģijas.

Tautsaimniecība

Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir attīstīta lauksaimniecības nozare, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem. Roterdamas osta ir visnoslogotākā osta visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, tostarp Vāciju un Centrāleiropu.

Kultūra

Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotāju dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports

Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālā (1974., 1978. un 2010. gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.

Nākamie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.

Nīderlandes sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ir ieguvuši 230 medaļas, bet ziemas olimpiskajās spēlēs — 78 medaļas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīderlande.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Nīderlandes pārvaldes mājaslapa
• Nīderlandes provinces
• Holandes tūrisma biroja mājaslapa