Jēkabpils

Jēkabpils
Valstspilsēta
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Karogs Ģerbonis
Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E
Valsts	Latvija
Novads	Jēkabpils novads
Pilsētas tiesības	no 1670. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Jakobstadt poļu: Jakubów
Administrācija
• Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs	Raivis Ragainis (LZP)
Platība
• Kopējā	25,5 km2
• sauszeme	21,9 km2
• ūdens	3,6 km2
Augstums	74 — 110 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	21 150
• vieta	10
• blīvums	965,8 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-52(01-06)
Tālruņu kods	(+371) 652
Mājaslapa	www.jekabpils.lv
Jēkabpils Vikikrātuvē

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Sēlijā, gan Latgalē. Pieder Zemgales plānošanas reģionam. Jēkabpilī dzīvo 21 418 (2022. gada dati) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts.

Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir Rīgas Zoodārzā mītošo lūšu aizbildne.

Ģeogrāfija

Jēkabpils pilsēta administratīvajās robežās iekļauj 25,53 km² lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no Rīgas, 101 km attālumā no Rēzeknes, 89 km attālumā no Daugavpils un 49 km attālumā no Lietuvas robežas. Jēkabpils robežojas ar Krustpils un Variešu pagastu ziemeļos, Kūku pagastu austrumos, Ābeļu pagastu dienvidos un Salas pagastu rietumos.

Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — Krustpilī un Jēkabpilī — sadala Daugava. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp Daugavsala un Krustpils (Ādamsona) saliņa, ko no labā krasta atdala tās sānteka — Mazā Daugava. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — Lagzde, Donaviņa un Pelīte. Augšpus Jēkabpils atrodas Ābeļu salas, bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — Sakas sala, ko no kreisā krasta atdala Saka. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas dolomīti, kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta krāci, bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.

Hidroloģiskie apstākļi palu laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie Zeļķu tilta novērojami vižņu sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti 1931., 1937., 1981., 1983., 1998. un 2023. gadā. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa gruntsūdeņi barojas no Daugavas ūdeņiem, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā.

Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: Pils dzirnezers un Radžu ūdenskrātuve, kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. Madonas — Trepes vaļņa rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. Gardaunis un Baļotes ezers, kā arī Laukezera dabas parks, kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti Baltiņu, Ildzenieku un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais Laukezers.

Daugavas labajā krastā pilsētas teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, kur pamatiežu virsmu veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem morēnas un limnoglaciālajiem kvartāra perioda nogulumiem — mālu. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m pauguros. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu Daugavas virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu.

Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, kur pamatiežus sedz 10 – 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona Pļaviņu un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama karsta kriteņu veidošanās.

Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām (Jēkabpils vēsturiskais centrs, Krustpils, Madonas ielas rajons, Veseļi, Zīlāni un Zvanītāji jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, Bebri, Brodi, Celtnieki, Ķieģeļu ielas rajons, Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons).

Vēsture

Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā

Mūsdienu Jēkabpils izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot Krustpili Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā.

Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam Otrā Ziemeļu kara bēgļu un krievu vecticībnieku, izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot Magdeburgas tiesības, dots Jēkabmiesta (Jakobstadt) vārds.

Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili.

Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā Inflantijas vaivadijai piederošo Krustpili, bet 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā.

1861. gadā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves.

1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika, bet 1936. gadā tika uzcelts Jēkabpils Aizsargu nams un tilts pār Daugavu, kas tika uzspridzināts Otrā pasaules kara laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas.

Piederība vēsturiskajām zemēm

Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo Latgali ir atradusies Vitebskas guberņas sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem Vidzemei. Tā 1856. gada 16. augustā un atkārtoti 1857. gada oktobrī Krustpils muižas īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu Vidzemes guberņas vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo ebreju skaitu Krustpils muižā.

Šai pašidentifikācijai par pamatu bija konfesionālā piederība – vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un Kurzemē, bija pamatā luterāņi, kamēr citviet Latgalē dominēja Romas katoļi. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (Krustpilieši runāja augšzemnieku dialekta sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē – nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja Kurzemes un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.

Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un slāvu migrācijas procesiem nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei. Apvienojoties trim Latvijas daļām – Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga Zemgales identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā kultūrvēsturiskais novads, kuram piederēja arī Jēkabpils apriņķis. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder Zemgales plānošanas reģionam un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt Sēlijai, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.

Demogrāfija

Jēkabpils ir pēc iedzīvotāju skaita mazākā valstspilsēta Latvijā. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Demogrāfiskā slodze Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gadā pilsētā bija 21 928 iedzīvotāji.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1852 9 450 —     1863 5 469 −4.85% 1881 8 069 +2.18% 1897 9 979 +1.34% 1914 13 500 +1.79% 1925 9 182 −3.44% 1935 9 484 +0.32% 1939 9 700 +0.56% 1943 7 744 −5.47% 1947 7 490 −0.83% 1959 16 695 +6.91% 1970 22 440 +2.72%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 26 829 +2.00% 1989 30 865 +1.41% 1991 31 315 +0.73% 1994 29 137 −2.37% 1997 28 473 −0.77% 1999 28 384 −0.16% 2001 27 721 −1.17% 2004 26 849 −1.06% 2007 26 811 −0.05% 2008 26 734 −0.29% 2009 26 578 −0.58% 2010 26 468 −0.41%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 26 284 −0.70% 2012 25 883 −1.53% 2013 25 221 −2.56% 2014 24 839 −1.51% 2015 24 553 −1.15% 2016 24 146 −1.66% 2017 23 750 −1.64% 2018 23 600 −0.63% 2019 23 500 −0.42% 2021 23 138 −0.77%
Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk. Avoti:

Etniskais sastāvs

Kad hercogs Jēkabs 1670. gadā slāvu izcelsmes Otrā Ziemeļu kara bēgļu brīvciemam − Jēkabmiestam − piešķīra Magdeburgas tiesības, ar mērķi veicināt tirdzniecību pa Daugavas ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties latviešiem, vācbaltiešiem un ebrejiem. Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un Latgales atļāva apmesties tikai 1796. gadā.

Līdzīgi citām Kurzemes un Latgales pilsētām līdz Otrajam pasaules karam būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā ebreju kopiena sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.

Latvijas padomju okupācijas periodā masveida imigrācijas rezultātā krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.

Kopš neatkarības atjaunošanas latviešu īpatsvars ir atsācis pieaugt lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2020. gadā.																			kopā 21 928   Latvieši   Krievi   Ukraiņi   Baltkrievi   Poļi   Cita un neizvēlēta
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	63,1%	13 831
Krievi	25,1%	5 503
Baltkrievi	3,0%	657
Poļi	2,6%	573
Ukraiņi	1,6%	343
Cita un neizvēlēta	4,6%	1 021

Izglītība

1820. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta klasicisma stilā celtā apriņķa skolas ēka

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija)

Jēkabpils skolas

Jēkabpils skolu vēsture

Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad Kurzemes muižnieks un Ludzas stārasts Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās uniātu baznīcas. Jēkabmiesta apriņķa skola tika atvērta 1805. gadā, taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī skola meitenēm. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa pamatskola ebrejiem. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.

Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās Ludis Bērziņš, viņa vadībā tika dibināta Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis Pauls Stradiņš, rakstnieks Aleksandrs Grīns, gleznotājs Uga Skulme u.c. Tad 1906. gadā tika dibināta tirdzniecības skola sievietēm, kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija.

Pirmais pasaules karš pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.

Pēc Neatkarības kara visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Tā 1919. gadā Jēkabmiesta Valsts vidusskola, kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga Jēkabpils komercskola. Vēl 1920. gadā tika atvērta Jēkabpils krievu pamatskola un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola".

1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalds Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”, kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta Jēkabpils vakara vidusskola. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota Jēkabpils 1. vidusskolai (agrākajai ģimnāzijai). 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa. 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka Jaunajā ielā 44, kur tā atrodas joprojām.

Krustpils skolu vēsture

Vecākā skolas celtne (1864.), 2011. gads.

1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads

Krustpils skolas

Lai veicinātu zemnieku lasītprasmi, ko 19. gadsimta 30.—40. gados prata vien astotā daļa iedzīvotāju, 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings Krustpils luterāņu draudzē dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi. Pēc dzimtzemnieku brīvlaišanas 1868. gadā tika atklāta Krustpils lielā tautas skola, bet 1904. gadā līdz ar Zīlānu stacijas darbības uzsākšanu tika izveidota arī Zīlānu dzelzceļa skola (vēlāk — pamatskola). Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām.

20. gadsimta sākumā iedzīvotāji pauda satraukumu par skolas neesamību Krustpils miestā, un tikai 1909. gadā kronis ar mazu pabalstu no miestiņa iedzīvotājiem atvēra Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu. Tai 1933. gadā tika uzcelta jauna ēka Rīgas ielā 192, zināma arī kā "Baltā skola". Starpkaru periodā Krustpilī pastāvēja arī ebreju pamatskola, bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem. Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk Otrā pasaules kara gaitā tā savu darbību pārtrauca.

Okupācijas perioda pārkrievošanas politikas ietvaros 1948. gadā tika izveidota Krustpils 2. septiņgadīgā (krievu) skola. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskola tika pārcelta uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku Slimnīcas ielā 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām.

Apvienotās pilsētas skolas

Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta Jēkabpils (latviešu) sākumskola, kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta Jēkabpils Poļu pamatskola. Finanšu krīzes iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli, līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam. Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā Jēkabpils 2. vidusskolai tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola, bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.

Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas:

• Krustpils pamatskola
• Jēkabpils 2. vidusskola
• Jēkabpils 3. vidusskola
• Jēkabpils Valsts ģimnāzija

Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī

Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai Latvijas Universitātes Jēkabpils filiāle un Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar struktūrvienību Barkavā. Koledža ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā.

Interešu izglītība Jēkabpilī

Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes:

• Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs — darbojas kopš 1950. gada
• Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs — darbojas kopš 2002. gada
• Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola — darbojas kopš 1958. gada
• Jēkabpils Mākslas skola — darbojas kopš 1946. gada
• Jēkabpils Sporta skola — darbojas kopš 1956. gada

Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī

Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes:

• Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis"
• Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš"
• Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis"
• Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte"
• Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš"

Bibliotēkas

Pirmā bibliotēka Jēkabpilī dibināta 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega.

Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra ebreju valodā izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija ebreji. Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī.

1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā Andreja Pormaļa ielā 11.

1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas Krustpils kultūras centra telpās Rīgas ielā 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.

Statistika

Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija:

• 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs;
• 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās;
• 467 izglītojamie Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

Apskates vietas

Krustpils pils

Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca

Jēkabpils domes ēka

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

1925. gadā atklātais Brīvības piemineklis

Radžu ūdenskrātuves pludmale

Apskates vietas Jēkabpilī

Vēsturiskā apbūve

Jēkabpilī atrodas 231 iela. Daudzi nami tajās ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme:

• Krustpils vēsturiskais centrs
• Jēkabpils vēsturiskais centrs
• Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā
• Krustpils pils komplekss
• Vecpilsētas laukums
• Trešdienas (Siena) tirgus laukums
• Bijusī apriņķa renteja (1820)
• Jēkabpils apriņķa skolas ēka (1820., O. Hūns, klasicisms)
• Miertiesas ēka (1880) (eklektisms)
• Valsts bankas ēka (1931)
• 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87
• Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184
• Kena muižas komplekss (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms)
• Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi.
• Mīlestības tiltiņš (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis)

Dievnami

Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb Krustpils pusē atrodas Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca (1820), Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910), kā arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm Latvijā. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas Jēkabpils Svētā Gara klostera teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca (1807), Jēkabpils vecticībnieku baznīca (1862), Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca (1866), kā arī Jēkabpils baptistu draudzes baznīca (1930). Bijusī Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā.

Memoriālās mājas

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

Pieminekļi

• Brīvības piemineklis;
• Piemineklis Atbrīvošanas cīņās 1919. gadā pie Dubnas upes kritušajiem 4. Valmieras kājnieku pulka karavīriem Kapeles kapos;
• Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem;
• Piemiņas krusts karavīriem – vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918-1920;
• Piemiņas akmens skolēnu pretošanās kustības “Viesturieši” dalībniekiem un tās vadītājam Osvaldam Pūpolam;
• Piemineklis represiju upuriem;
• Piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem;
• Piemiņas akmens Strūves parkā (Strūves astronomiskais punkts);
• Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens;
• Skulptūra Jāzepa Vītola piemiņai "Mazais vijolnieks";
• Piemineklis Itai Marijai Kozakevičai.

Parki

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam; Mācītāju dārzs — parks, kas atrodas blakus Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Meža parks, kurā atrodas Radžu akmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu.

Muzeji un mākslas galerijas

Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — "Sēļu sēta", kas atrodas starp Hikšteina un Kena parkiem un kurā aplūkojamas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa Andreja Pormaļa memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141.

Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto Brīvības un Pasta ielas namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.

Pašvaldība

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja Leonīds Salcevičs. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir Raivis Ragainis. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki.^{[nepieciešama atsauce]}

Saimniecība

Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2021. gadā

Nr.	Uzņēmums	Darbības veids	Apgrozījums, mlj. €
1	SIA "OŠUKALNS"	Kokapstrāde	67,003
2	SIA "DEVONA"	Mazumtirdzniecība	31,860
3	SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca"	Veselības aprūpe	21,217
4	SIA "JĒKABPILS PMK"	Būvniecība	18,074
5	SIA "GEFA LATVIJA"	Vieglā rūpniecība	8,919
6	SIA "SILPEC"	Kokapstrāde	8,192
7	SIA "Sedumi"	Mazumtirdzniecība	8,043
8	SIA "Ošukalns celtniecība"	Būvniecība	7,698
9	SIA "LC būve"	Būvniecība	4,862
10	SIA "Viadukts"	Būvniecība	4,591
11	SIA "AMETEKS"	Vairumtirdzniecība	3,907
12	SIA "Jēkabpils siltums"	Tvaika piegāde	3,730
13	SIA "ARES"	Vieglā rūpniecība	3,033
14	SIA "Erbauer group"	Būvniecība	2,977
15	SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI"	Atkritumu savākšana	2,775
16	SIA "NDB timber"	Kokapstrāde	2,667
17	SIA "HEKTORS"	Būvniecība	2,657
18	SIA "AM Paletes"	Kokapstrāde	2,636
19	SIA "FLOWER MARKET"	Vairumtirdzniecība	2,610
20	SIA "Krustpils"	Būvniecība	2,368

Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2020. gadā bija 255,88 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā bija 11,7 tūkstoši eiro, ierindojot Jēkabpili virs Daugavpils un Jūrmalas un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar kokapstrādes preču ražošanu un būvniecības pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.

Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta Krustpilī un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās Krustpils cukurfabrikas teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur pašlaik citstarp darbojas SIA "GAUJAS KOKS" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas Jēkabpils lidlauka teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu, olu un olu pārstrādes produktu ražotnes, kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību. Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas.

Satiksme

Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils un Krustpils-Rēzekne-Zilupe ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.

Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils (A6), kas ved līdz Baltkrievijas robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe (A12), kas ved līdz Krievijas robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.

Sabiedriskais transports

Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties 1297. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties 1764. gadā, bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam darbojās kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti".

Krustpils dzelzceļa stacijā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu Rīgas, Daugavpils un Rēzeknes virzienā. Jelgavas virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī Zīlānu dzelzceļa stacija, bet no 1920. līdz 1961. gadam – Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem.

Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti Jēkabpils autoostā.

Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija. Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri. 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem SOR BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.

Plašsaziņas līdzekļi

Pilsētā darbojas trīs laikrakstu redakcijas — "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, kā arī radio studijas "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos un "Divu Krastu radio", kas raida Jēkabpils, Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu novados. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".

Starptautiskie sakari

Sadraudzības pilsētas

Jēkabpils sadraudzības pilsētas:

• Sokolova Podlaska, Polija (kopš 1992. g.)
• Melle, Vācija (kopš 1998. g.)
• Mārdu, Igaunija (kopš 2003. g.)
• Červjonka-Leščini, Polija (kopš 2004. g.)
• Rokišķi, Lietuva (kopš 2010. g.)
• Garačuhura, Azerbaidžāna (kopš 2012. g.)
• Mirhoroda, Ukraina (kopš 2014. g.)

Sadarbības partneri

Jēkabpils ir Baltijas pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar Narofominsku Krievijā un Ļidu, Šarkavščinu, Mjoriem un Postaviem Baltkrievijā, taču Krievijas—Ukrainas kara dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām. Pilsētas sadarbības partneri:

• Bidgošča, Polija — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa
• Skive, Dānija — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā
• Mossa, Norvēģija — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā

Ievērojami jēkabpilieši

Jēkabpilī dzimuši

• valdniece Marta Skavronska jeb Katrīna I (1684—1727),
• teologs Teodors Emīls Lambergs (1815—1895),
• uzņēmējs Ābrams Leibovics (1869—1941),
• gleznotāja Emma Baltmane (1882—1969),
• lidotājs Kārlis Skaubītis (1889—1929),
• mākslinieks Oto Skulme (1889—1967),
• biologs Nikolajs Malta (1890—1944),
• mākslinieks Uga Skulme (1895—1963),
• parapsihologs Aleksandrs Balodis (1897—1961),
• keramiķis Andrejs Pormalis (1898—1977),
• aktieris Jānis Lejiņš (1899—1990),
• ārsts, šahists Volfgangs Hāzenfuss (1900—1944),
• arhitekts Alfrēds Laukirbe (1901—1993),
• literatūrzinātnieks Jānis Bičolis (1904—1982),
• ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks (1913—1984),
• tēlnieks Laimonis Blumbergs (1919—2014),
• rakstniece Saulcerīte Viese (1932—2004),
• deputāts Agris Jaunkļaviņš (1939),
• stiklinieks Ludis Bērziņš (1939—2022),
• rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte (1940),
• ārsts Juris Imants Aivars (1941—2016),
• valodnieks Juris Baldunčiks (1950—2022),
• politiķis Aivars Lembergs (1953),
• mūziķis Aigars Grāvers (1961),
• deputāts Vitālijs Orlovs (1964),
• aktrise Elita Kļaviņa (1966),
• deputāts Atis Zakatistovs (1968),
• deputāts Ivars Zariņš (1969),
• politiķis Dzintars Zaķis (1970),
• futbolists Andrejs Piedels (1970),
• aktieris Artis Robežnieks (1971),
• policists Andris Znotiņš (1977—2011),
• deputāts Kaspars Ģirģens (1985),
• dzejnieks Arvis Viguls (1987),
• aktrise Dārta Daneviča (1988),
• hokejists Mārtiņš Jakovļevs (1991),
• futbolists Deniss Rakels (1992),
• kamaniņu braucējs Artūrs Dārznieks (1993),
• autosportists Reinis Nitišs (1995).

Jēkabpilī dzīvojuši

• arhitekts Vilhelms Neimanis (1849—1919),
• Selonija dibinātājs Puriņu Klāvs (1858—1935),
• etnogrāfs Mikus Skruzītis (1861—1905),
• komponists Jāzeps Vītols (1863—1948),
• filologs Mārtiņš Bruņenieks (1866—1950),
• dzejnieks Ludis Bērziņš (1870—1965),
• rakstnieks Jānis Akuraters (1876—1937),
• ģeologs Jānis Greste (1876—1951),
• dzelzceļnieks Izidors Vucens (1877—1955),
• rakstnieks Konrāds Bullāns (1877—1915),
• mākslinieks Jānis Kuga (1878—1969),
• politiķis Nikolajs Skangels (1880—1942),
• biškopis Pēteris Rizga (1883—1955),
• Latviešu strēlnieku virsnieks Pēteris Dardzāns (1889—1885),
• rakstnieks Jānis Grīns (1890—1966),
• kapteinis Kristaps Krišs Upelnieks (1891—1944),
• ķirurgs Pāvils Mucenieks (1891—1940),
• pulkvežleitnants Voldemārs Āviste (1893—1941),
• aktieris Herberts Zommers (1895—1983),
• rakstnieks Aleksandrs Grīns (1895—1941),
• novadpētnieks Bruno Arnolds Štokmanis (1895—1970),
• ķirurgs Pauls Stradiņš (1896—1958),
• Bruņoto spēku virsnieks Artūrs Aparnieks (1896—1968),
• rakstnieks Jānis Veselis (1896—1962),
• Bruņoto spēku virsnieks Pēteris Lapainis (1897—1990),
• vēsturnieks Arnolds Aizsilnieks (1898—1982),
• Bruņoto spēku kapteinis Jānis Alfrēds Bērziņš (1902—1999),
• pedagogs Osvalds Pūpols (1904—1941),
• 4. Saeimas deputāts Jānis Mežaraups (1904—1999),
• selekcionārs Viktors Orehovs (1909—1998),
• Bruņoto spēku virsnieks Alfrēds Porietis (1909—2009),
• ādas plastikas mākslinieks Modests Trepšs (1911—1978),
• dzejniece Velta Toma (1912—1999),
• rakstnieks Gunars Janovskis (1916—2000),
• publicists Alberts Eglītis (1917—2007),
• kultūras darbinieks Jāzeps Vuškāns (1919—2005),
• Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš (1919—2000),
• ķirurgs Edgars Barons (1920—1972),
• aktieris Valentīns Skulme (1922—1989),
• novadpētniece Lūcija Ķuzāne (1927),
• aktrise Venta Vecumniece (1927—2017),
• dzejniece Ārija Elksne (1928—1984),
• ķīmiķis Tālis Millers (1929—2022),
• aktieris Gunārs Cilinskis (1931—1992),
• māksliniece Aina Karlsone (1935—2012),
• Augstākās Padomes deputāts Ludis Skosta (1936—2009),
• filoloģe Ruta Šenberga (1940—2023),
• dzejnieks Guntars Godiņš (1958),
• dzejniece Ruta Štelmahere (1965),
• režisors Dž. Dž. Džilindžers (1966),
• iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (1980),
• dzejnieks Ronalds Briedis (1980),
• dzejnieks Artis Ostups (1988).

Skatīt arī

• Jēkabpils pilsētas vadītāji
• Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī
• Jēkabpils ielu uzskaitījums

Attēlu galerija

• 
  Daugava Jēkabpilī
• 
  Jēkabpils autoosta
• 
  Krustpils dzelzceļa stacija
• 
  Rīgas iela
• 
  Krustpils kultūras nams
• 
  Brīvības iela
• 
  Svētā Gara klostera baznīca
• 
  Kena parks
• 
  Kena parka dīķis
• 
  Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams)
• 
  Svari Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu
• 
  Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī — pilsētas simbols
• 
  Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem

Ārējās saites

• Jēkabpils mājaslapa Arhivēts 2013. gada 3. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• Jēkabpils ziņas internetā
• Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī Arhivēts 2020. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.