Svētais Rohs

Svētais Rohs
Svētā Roha skulptūra Ošas katedrālē Francijā
Svētceļotājs
Dzimis	ap 1295. gadu Monpeljē, Aragonas Karaliste (tagad Francija)
Miris	1327. gada 16. augustā Monpeljē, Aragonas Karaliste (tagad Francija)
Godā	Romas katoļu baznīca
Kanonizācija	1629. gadā — pāvests Urbāns VIII
Svētvieta	Sanroko baznīca (Chiesa di San Rocco), Venēcija Itālija
Piemiņas diena	16. augusts
Simboli	brūce kājā; suns, kas piedāvā maizi
Svētais aizbildnis	pret mēri un citām epidēmijām; Venēcija

Svētais Rohs, arī Svētais Roko (latīņu: Rochus, franču: Roch, katalāņu: Roc, itāļu: Rocco; tradicionāli uzskata, ka dzimis ap 1295. gadu, bet miris 1327. gada 16. augustā) ir katoļu svētais, kurš īpaši tiek godināts kā aizbildnis mēra vai citu epidēmiju laikā.

Šādas reālas vēsturiskas personas eksistence ir apšaubāma. Beļģu vēsturnieks Pjērs Bollē (Pierre Bolle), kurš pētījis Svētā Roha kulta izcelšanos, uzskata, ka viņa tēls ir cēlis no VII gadsimtā dzīvojošā Svētā Raho no Obēnas. Svētā Roha dzīves fakti lielā mērā ir simboliski.

Leģendas apgalvo, ka Svētais Rohs dzimis Monpeljē augsdzimuša pilsētas galvas ģimenē. Piedzimis ar krustveida dzimumzīmi un bijis ļoti reliģiozs. Pēc vecāku nāves viņš esot izdalījis visus savus īpašumus nabagajiem, bet pats devies svētceļojumā uz Romu. Nonācis Itālijā mēra epidēmijas laikā, viņš apmeklēja Akvapendenti, Čezēnu, Rimini, Novaru, visur apmeklēdams slimnīcas, sludinādams un veikdams brīnumus. Pjačencā viņš saslimis pats, tāpēc ticis padzīts no pilsētas. Viņš devies mežā, dzīvodams būdā, pārtikdams no avota ūdens un maizes, ko kāda augstmaņa suns viņam pienesa. Inkognito atgriezies Monpeljē, viņš ticis ieslodzīts cietumā kā spiegs, kur pavadījis piecus gadus, miris, bet tā arī nav pateicis savu vārdu. Pilsētas iedzīvotāji vēlāk viņu atpazinuši pēc dzimumzīmes un sākuši pielūgt.

Svētā Roha kults no Dienvidfrancijas izplatījās uz Itāliju, Spāniju, Nīderlandi, Vāciju. Venēcijā kā ostas pilsētai, kura bija īpaši pakļauta epidēmijām, Svētā Roha kults sevišķi iesakņojās. Svētā Roha kults lielā mērā bija tautas kustība, jo viņš tika kanonizēts tikai XVII gadsimtā.