Stebnika
Stebnika | |
---|---|
Koordinātas: 49°18′02″N 23°33′16″E / 49.30056°N 23.55444°EKoordinātas: 49°18′02″N 23°33′16″E / 49.30056°N 23.55444°E | |
Valsts | Ukraina |
Apgabals | Ļvivas apgabals |
Rajons | ietilpst Drohobičas pašvaldībā |
Pilsētas tiesības | 1440 |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 20 200 |
Laika josla | EET (UTC+3) |
Stebnika Vikikrātuvē |
Stebnika (ukraiņu: Стебник) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas pilsētas pašvaldībā.
Apkaimē kālija sāļu iegulas, kas tiek ekspluatētas no 1922. gada. Mūsdienās kālija sāļu ieguvi nodarbojas uzņēmums "Polimineral" (ukraiņu: Стебницьке ДГХП Полімінерал). Pilsētā ir sarežģīta ekoloģiskā situācija.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1440. gadā kā Izdebnika (ukraiņu: Іздебник) Polija karalistes sastāvā. Pilsēta attīstījās kā sāls ieguves centrs. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1834. gadā pie pilsētas tika atklātas kālija sāļu iegulas.
Pēc Pirmā pasaules kara Stebnika neilgu laiku Rietumukrainas Tautas Republikā, tomēr vēlāk tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. 1922. gadā sākās kālija sāļu iegulu ekspluatācija.
Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētu ieņēma PSRS karaspēks, un tā tika iekļauta Ukrainas PSR. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Stebnikā iegāja Vācijas karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.
Pēc kara līdz 1991. gadam — Ukrainas PSR sastāvā. 1983. gada 14. septembrī lietus pārrāva atliku glabātuves dambi, un Stebnikā notika ekoloģiska katastrofa — 5 miljoni tonnas kālija sāļu ieguves blakusproduktu iekļuva upē, piesārņojot Dņestru, piesārņojumam nokļūstot arī Melnajā jūrā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|