Rava-Ruska

Rava-Ruska
Rava-Ruska;
	pilsēta
Рава-Руська
	Sv. Jura baznīca Ravā-Ruskā
; Karogs	; Ģerbonis
	Rava-Ruska
	Koordinātas: 50°13′30″N 23°37′27″E / 50.22500°N 23.62417°EKoordinātas: 50°13′30″N 23°37′27″E / 50.22500°N 23.62417°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ļvivas apgabals
Rajons	Žovkvas rajons
Pilsētas tiesības	1622
Platība
• Kopējā	8,5 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	8 586
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	misto-rava.at.ua
	Rava-Ruska Vikikrātuvē

Rava-Ruska (ukraiņu: Рава-Руська) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Žovkvas rajonā. Netālu no pilsētas — robežpunkts ar Poliju.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1455. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. 1698. gada augustā šeit tikās Krievijas cars Pēteris I un Polijas karalis Augusts II Stiprais, lai vienotos par sadarbību pret Zviedriju. Tikšanās noveda pie Preobraženskas līguma parakstīšanas 1699. gadā, un Ziemeļu kara sākuma. Savukārt 1704. gadā šeit tikās Zviedrijas karalis Kārlis XII un Polijas karalis Staņislavs Leščiņskis, lai koordinētu cīņu pret Krieviju. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 1914. gada 3. septembra līdz 11. septembrim ap pilsētu notika Ravas-Ruskas kauja, kurā Krievijas karaspēks sakāva Austroungārijas spēkus. Pēc Pirmā pasaules kara Ravu-Rusku iekļāva jaunizveidotajā Polijas valstī. Šeit darbojās robežsargu skola (Centralna Szkola Straży Granicznej). Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Ravu-Rusku ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotājus iznīcināja holokaustā.

Pēc Otrā pasaules kara Rava-Ruska iekļāvās PSRS, un ietilpa tajā līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā.