Poliomielīts
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
| Poliomielīts | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 Ar poliomielītu slims cilvēks | |
| Specialitāte | infektoloģija |
| Simptomi | muskuļu vājums, arī paralīze |
| Cēloņi | poliovīruss, kas organismā nonāk caur gremošanas traktu |
| Diagnosticēšana | poliovīrusa konstatēšana izkārnījumos vai antivielas asinīs |
| ICD-10 | A80, B91, P35.8 |
| ICD-9 | 045, 138 |
| DiseasesDB | 10209 |
| MedlinePlus | 001402 |
| PME | PME |
Poliomielīts (sengrieķu: πολιός, poliós — ‘pelēks’; μυελός, muelós — ‘kaulu smadzenes’) jeb bērnu trieka ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kura visvairāk skar muguras smadzeņu pelēko vielu.[1] Nereti slimošanā slimnieku skar smaga un neatgriezeniska paralīze vai pat nāve. Šo slimību izraisa poliovīrusi. Tie izplatās kontakta ceļā, piemēram, netīrām rokām, pārtikas produktiem, ūdeni, kā arī gaisa pilienu veidā.[2] Tālāk organismā vīruss nokļūst caur gremošanas traktu un izplatās ar asinīm uz centrālo nervu sistēmu.[3]
Vēsturiskais aspekts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Poliomielīts, iespējams, bija zināma slimība jau senatnē. Dažos seno ēģiptiešu attēlos var redzēt kroplus tēlus, kas atgādina poliomielīta slimniekus. 1784. gadā angļu ārsts Maikls Andervuds veica pirmo detalizēto slimības aprakstu.[4] 1840. gadā vācu ortopēds Jākobs Heine noskaidroja, ka slimībai ir raksturīgs nervu šūnu sabrukums muguras smadzenēs.[4] 1890. gadā zviedru ārsts Karls Oskars Medins pievērsa uzmanību slimības epidēmiskajai izplatībai. Šajā laikā slimība bija zināma kā Heines—Medina slimība. 1909. gadā austriešu ārstiem Kārlim Landšteineram un Ervīnam Poperam izdevās inficēt pērtiķus ar poliomielītu, iepilinot tiem degunā no baktērijām attīrīto gļotu filtrātu no slima cilvēka kakla. Tā tika pierādīts, ka slimība izraisa vīrusi, konkrēti, poliovīrusi. 1916. gadā smaga poliomielīta epidēmija skara Amerikas Savienotās Valstis. Turpmākajos gados bija daudzi un dažādi slimības pētījumi, kurus galvenokārt veica amerikāņu zinātnieki. Tika konstatēts, ka poliovīruss ir viens no mazākajiem vīrusiem; tā diametrs ir 30 nanometri. Tika izdalīti trīs galvenie imunoloģiskie vīrusa veidi, kas izraisa poliomielītu cilvēkam.[1] 1950. gadā amerikāņu biomedicīnas zinātniekam Džonam Frenklinam Endersam izdevās šos vīrusus izaudzināt audu kultūrā. 1955. gadā amerikāņu virusologs Džonass Solks pabeidza darbu pie pirmās veiksmīgās poliomielīta vakcīnas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Poliomielīts». Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv). Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Poliomielīts (bērnu trieka)». Slimību profilakses un kontroles centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Poliomielīts». Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. decembrī. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 Daniel J. Wilson. Polio. ABC-CLIO, 2009. 9. lpp. ISBN 9780313358975.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poliomielīts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Poliomielīts». Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv).
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|