Vēsturiski Kundziņsala no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam bija Iļķēnsalas muižas un 19. gadsimtā arī tāda paša nosaukuma pagasta daļa. 19.gadsimta beigās kartēs tā jau atrodama ar mūsdienās zināmo nosaukumu Kundziņsala (vācu: Kundsingsholm).[1]
Kundziņsalas apkaimes kopējā platība ir 5,554 km², kas ir tikai nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 623 metri. Ņemot vērā Kundziņsalas apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, kad no visām pusēm to apņem virszemes ūdens objekti, un savienojumi ar citām apkaimēm tai ir tikai pa 2 tiltiem (3, ja ieskaita dzelzceļa savienojumu) Kundziņsala būtu skaidri identificējama kā telpiski vienota teritorija, taču reālo situāciju sarežģī fakts, ka funkcionāli šī apkaime nav vienota, un ostas saimnieciskā darbība norisinās pilnīgi nesaistīti ar Kundziņsalas D daļā izvietoto dzīvojamo rajonu.
Lielā mērā Kundziņsala uzskatāma par anklāvu Rīgas brīvostas teritorijā, kuram ir ļoti niecīgs attīstības potenciāls kā dzīvojamam rajonam, ja vēl vairāk tiks intensificēta ostas saimnieciskā darbība. Ja tiks attīstītas 2006. gada Rīgas teritorijas plānā iestrādātās idejas par visas Kundziņsalas teritorijas pielāgošanu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbībai, nodrošinot pašreizējos Kundziņsalas iedzīvotājus ar jauniem mājokļiem citviet pilsētā, tad visa Kundziņsala varēs tikt attīstīta kā telpiski vienota, lai gan monofunkcionāla pilsētas apkaime. Ņemot vērā daudzveidīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem (troksnis, vibrācija, putekļi, smakas un tamlīdzīgi), kas rodas no aktīvas ostas saimnieciskās darbības, šajā gadījumā apkaimes monofunkcionalitāte būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama.