Kuģubūve

Kuģa korpuss sausajā dokā

Kuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu. Kuģus parasti izgatavo speciālos uzņēmumos - kuģu būvētavās.

Vēsture

Kuģubūves kā cilvēku kolektīvas darbības pirmsākumi meklējami jau senatnē, kad cilvēki sāka kuģot pa ūdeņiem ar liela izmēra plostiem, laivām un kuģiem. Kuģubūve bija attīstīta Senajā Ēģiptē, Feniķijā, Ķīnā. Viduslaikos kuģus lielos daudzumos būvēja Bizantijā, Vidusjūras un Ziemeļeiropas zemēs, senajā Krievijā. 15. - 16. gadsimtā kuģubūve intensīvi sāka attīstīties Portugālē un Spānijā, vēlāk arī Anglijā, Nīderlandē, Francijā un citās valstīs.

Latvijā lielākas kuģu būvētavas sāka veidoties 17. gadsimtā Kurzemes hercogistes laikā. Pirmā lielo kuģu būvētava bijusi Kuldīgā, vēlāk pārcelta uz Ventspili, kur hercoga Jēkaba valdīšanas laikā uzbūvēti vairāk nekā 40 kara kuģi un ap 80 tirdzniecības kuģi. Pavisam Kurzemē bijušas 6 kuģu būvētavas.

Kuģubūve Latvijā

Latvijā kuģubūve galvenokārt ir specializējusies kuģu remonta veikšanai. Tā bija attīsta PSRS laikā, un pēc neatkarības atjaunošanas saglabāta. Rīgas kuģu būvētava atrodas Rīgā, Vecmīlgrāvī, un tajā remontē vairāk nekā 130 kuģus gadā. Tosmares kuģubūvētava Liepājā ir viena no vecākajām Baltijas valstīs, un tajā var būvēt līdz 150 m garus kuģus.

Latvijā mazo kuģu būvi veic arī vairāki mazie un vidējie uzņēmumi. 2003 gadā SIA "MARINAR" uzbūvēja zvejas kuģi "RONDO", no projekta līdz atslēgai, tajā pat gadā tika uzbūvēts zvejas kuģa "ARTURS" korpus. Abi minētie kuģi veiksmīgi zvejo Baltijas jūrā.

Ārējās saites

• Rīgas Kuģu būvētava (angliski)
• Kuģu būvētājiem svētki^{[novecojusi saite]}