Kāmju dzimta
| Kāmju dzimta Cricetidae (J. Fischer, 1817) | |
|---|---|
 Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Peļveidīgie (Myomorpha) |
| Virsdzimta | Peļu virsdzimta (Muroidea) |
| Dzimta | Kāmju dzimta (Cricetidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Kāmju dzimta Vikikrātuvē | |
Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea). Šajā dzimtā ir gandrīz 600 sugas, un tā ir otrā lielākā zīdītāju dzimta (lielākā ir peļu dzimta (Muridae)).[1] Kāmju dzimtas sugas ir sastopamas Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tā apvieno kāmjus, lemingus, strupastes un Jaunās pasaules žurkas un peles. Tās mājo, sākot ar arktiskajiem apgabaliem un beidzot ar tuksnešiem un tropu lietus mežiem.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā mājo 3 kāmju dzimtas sugas: ūdensstrupaste (Arvicola amphibius), rūsganā mežstrupaste (Myodes glareolus) un ondatra (Ondatra zibethicus).[2]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kāmju apakšdzimtas sugu dzīvnieki ir maza vai vidēja auguma grauzēji. Dzimtā mazākā ir ziemeļu pundurpele (Baiomys taylori),[3] kuras ķermeņa masa ir 6—9,5 g, vidējais garums, asti ieskaitot, apmēram 10 cm. Aste ir gandrīz puse no ķermeņa garuma.[3] Lielākā suga dzimtā ir ondatra (Ondatra zibethicus).[4] Tās garums ir 47—58 cm, masa 725—1550 g.[4] Astes kāmju dzimtas sugām var būt ļoti dažādos garumos, gan īsākas, gan garākas. Tie var būt gan apspalvotas, gan gandrīz kailas. Lielākajai daļai sugu kažoks ir brūns, bieži ar gaišu vēderu un balta apmatojuma laukumiem.
Dažas sugas dzīvo kokos, tām parasti ir garas astes, kas palīdz kāpelēt un noturēt līdzsvaru, toties citas ir daļēji ūdensdzīvnieki, kuru ķepām ir peldplēves un mazas austiņas. Dažas sugas mājo alās zem zemes.[5] Barošanās ieradumi var būt dažādi. Tās var būt zālēdāji, visēdāji un kukaiņēdāji. Visiem kāmju dzimtas dzīvniekiem ir lieli priekšzobi, kas piemēroti graušanai. Visas kāmju dzimtas sugas piemērotos apstākļos var ļoti ātri savairoties. To grūsnības periods variē no 15 līdz 50 dienām. Metieni parasti ir lieli, salīdzinot ar citiem zīdītājiem. Mazuļi piedzimst akli, nevarīgi un bez matojuma.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kāmju dzimta (Cricetidae)[6]
- Amerikas kāpelējošo žurku apakšdzimta (Tylomyinae)
- Amerikas kāpelējošo žurku cilts (Tylomyini)
- Vakara žurku cilts (Nyctomyini)
- Amerikas meža žurku apakšdzimta (Neotominae)
- Amerikas meža žurku cilts (Neotomini)
- Pundurpeļu cilts (Baiomyini)
- Ražas peļu cilts (Reithrodontomyini)
- Zeltaino peļu cilts (Ochrotomyini)
- Kāmju apakšdzimta (Cricetinae)
- ģints: Centrālāzijas kāmji (Allocricetulus)
- ģints: Eiropas kāmji (Cricetus)
- ģints: Gaņsu kāmji (Cansumys)
- ģints: Lielie garastes kāmji (Tscherskia)
- ģints: Mazie kāmji (Cricetulus)
- ģints: Pundurkāmji (Phodopus)
- ģints: Stepes kāmji (Mesocricetus)
- Kokvilnas žurku apakšdzimta (Sigmodontinae)
- Andu peļu cilts (Abrotrichini)
- Kokvilnas žurku cilts (Sigmodontini)
- Krabjēdājžurku cilts (Ichthyomyini)
- Lapveida ausu peļu cilts (Phyllotini)
- Oldfīlda peļu cilts (Thomasomyini)
- Pļavas peļu cilts (Akodontini)
- Rīsa žurku cilts (Oryzomyini)
- Sārtdeguna peļu cilts (Wiedomyini)
- Strupastu apakšdzimta (Arvicolinae)
- Apkakles lemingu cilts (Dicrostonychini)
- Kurmjstrupastu cilts (Ellobiusini)
- Lemingu cilts (Lemmini)
- Ondatru cilts (Ondatrini)
- Sarkanmuguras strupastu cilts (Myodini)
- Stepes lemingu cilts (Lagurini)
- Ūdensstrupastu cilts (Arvicolini)
- Amerikas kāpelējošo žurku apakšdzimta (Tylomyinae)
Saskaņā ar jaunākajiem DNS pētījumiem ir mainījusies kāmju dzimtas sistemātika. Vēl nesenā pagātnē daudzas kāmju dzimtas sugas tika klasificētas peļu dzimtā.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Cricetidae - New World rats, mice, voles, muskrats, lemmings, hamsters
- ↑ «Latvijas daba: sistemātikas rādītājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Baiomys taylori - Clark Science Center». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 «Muskrat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. augustā. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
- ↑ 5,0 5,1 Eisenberg, J.F.; Feaver, J. & Krebs, C.J. (1984): Cricetidae. In: Macdonald, D. (ed.): The Encyclopedia of Mammals: 640–655, 672–673. Facts on File, New York. ISBN 0-87196-871-1
- ↑ 6,0 6,1 «Mammal Species of the World: Family Cricetidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.