Gitija
| Gitija | |
|---|---|
| Grieķijas pilsēta | |
| Γύθειο | |
 Gitijas krastmala. | |
  Gitija | |
| Koordinātas: 36°45′42″N 22°33′58″E / 36.76167°N 22.56611°EKoordinātas: 36°45′42″N 22°33′58″E / 36.76167°N 22.56611°E | |
| Valsts |
 Grieķija |
| Perifērija | Peloponēsa |
| Reģionālā vienība | Lakonija |
| Platība | |
| • Kopējā | 35,141 km2 |
| Augstums | 17 m |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • kopā | 4 070 |
| • blīvums | 121,8/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta indekss | 232 00 |
 Gitija Vikikrātuvē | |
Gitija (grieķu: Γύθειο) ir neliela pilsēta Grieķijā. Atrodas Peloponēsas pussalas dienvidu daļā, Mani pussalas austrumu krastā (17 metrus v.j.l.), 171 km uz dienvidrietumiem no Atēnām un 51 km uz dienvidaustrumiem no Kalames. Pēc 2011. gada Kalikratisa reformas pilsēta atrodas Austrummani dēmā. Senos laikos tā bija Spartas pilsētas osta.[1] Pie Gitijas atrodas senā Kranaja, neliela sala, uz kuras pēc sengrieķu mitoloģijas Parīds no Trojas un Helēna no Spartas pavadīja kopā savu pirmo nakti, pirms došanās uz Troju, kas noveda pie Trojas kara.
Gitija bija nozīmīga osta, pirms tā netika sagrauta 4. gadsimtā, iespējams zemestrīcē. Taču arī pēc tam tās stratēģiskais izvietojums spēlēja lielu lomu maniotu vēsturē. Mūsdienās tā ir lielākā un svarīgākā Mani pussalas pilsēta. Tā ir arī Austrummani dēma administratīvais centrs.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gitija atrodas Mani pussalas ziemeļaustrumu daļā Lakonika ziemeļrietumu piekrastē. Pilsēta tika uzcelta Larisijas austrumu pakājē, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Akumarosu vai Kumarosu (Ακούμαρος ή Κούμαρος), vienā no auglīgākajiem pussalas apgabaliem pie Gitijas upes grīvas, kas parasti izžuva un tādēļ ieguva iesauku "Kseriasa" ("sausā"). Mūsu laikos upes gultnes lielā daļā atrodas Ermu prospekts. Tālāk uz ziemeļaustrumiem atrodas Eirotas upes delta. Gitijas piekrastē atrodas vairākas nelielas salas, lielākā no kurām ir Kranaja, kuru ar kontinentu savieno dambis. Gitija atrodas 40 km uz dienvidiem no Spartas, ar kur savieno 39 Nacionālais ceļš, un ir daļa no no Eiropas maršruta E961.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc mītiem Gitiju (sengrieķu: Γύθειον) dibināja Apollons un Hērakls pēc strīda par Delfu orākula trijkāji. Pilsētu dibināja feniķieši. 6. gadsimtā pr.Kr. tā kļuva par Lakonijas galveno ostu. Piederēja Spartai. Pirmo reizi to piemin Tukidīds, aprakstot atēnieša Tolmida reidu, kurš 455. gadā pr.Kr. izlaupīja Gitiju. Epaminonds karagājiena laikā uz Lakoniju 370. gadā pr.Kr. nespēja ieņemt Gitiju. To 195. gadā pr.Kr. iekaroja romieši brāļu Lucija un Tita Flaminīnu vadībā. Romas laikā tā atradās Brīvo lakoniešu līgā (Κοινόν τῶν Ἐλευθερολακώνων), kuru imperators Augusts atbrīvoja no Spartas pārvaldīšanas, un kas vēlreiz piedzīvoja uzplaukumu.
Pēc Pausānija agorā atradās Apollona, Hērakla un Dionīsa statujas. Agoras otrajā pusē atradās Karnejas Apollona, Asklēpija un Poseidona Geaoha (zemtura) statujas, kā arī Ammona un Demētras tempļi. Pilsētā bija Kastora (Kastorīdas) vārti, bet akropolē — Atēnas templis.
Pie Gitijas Orests izārstējās no neprātības. Pretī Kranajai atradās Afrodītes Megonitīdas templis; pēc nostāstiem to uzcēla Parīds. Menelajs šeit uzstādīja Temīdas un Praksidikas statujas. Larisijā vasarā tika rīkoti dionīsiji.
Romas periodā tā kļuva par plaukstošu tirdzniecības ostu. 375 gadā to sagrāva zemestrīce. 1209—1262 gados šeit bija Pasavas baronija ar centru tāda paša nosaukuma cietoksnī, senā Lasa vietā. 19. gadsimtā Gitija bija pazīstama kā Paleopole (Παλαιόπολη).
Arheoloģiskie izrakumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antīkais teātris, kā arī senās agoras daļa tika atklāti 20. gadsimta beigās, Arheoloģiskās biedrības izrakumos. Agoras arheoloģiskie izrakumi turpinās arī pašlaik. Nesen tika atklātas Romas perioda kapa pieminekļu un agrīno kristiešu bazilikas drupas.