Pāriet uz saturu

Hērakls

Vikipēdijas lapa
Hērakls un Nēmejas lauva

Hērakls (grieķu: Ἡρακλῆς; latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā. Hērakls bija pusdievs, Alkmēnes un Zeva dēls. Zevs parādījās Alkmēnes vīra izskatā, un viņa ieņēma bērnu no viņa. Nogurusi no vīra neuzticības, Hēra aizsūtīja divas čūskas, lai tās nožņaugtu bērnu, bet jaundzimušais jau bija pietiekami spēcīgs un tās nogalināja. Hēra ienīda Hēraklu un uzsūtīja viņam vājprātu. Prāta aptumsumā Hērakls nogalināja 8 savus bērnus. Kad viņš atgriezās pie prāta, viņš gribēja attīrīties no grēkiem un vērsās pie Delfu orākula. Pītija nolēma, ka Hēraklam vajadzēs kalpot 12 gadus savam brālēnam valdniekam Euristejam, izpildot visas viņa pavēles.

12 Hērakla varoņdarbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Ieguva Nemejas lauvas ādu
  2. Nogalināja Lernas hidru
  3. Noķēra Kerinejas briežu māti
  4. Noķēra Erimanta mežakuili
  5. Iztīrīja Augeja staļļus
  6. Aizdzina Stimfālas putnus
  7. Noķēra Krētas vērsi
  8. Sagūstīja Diomēda ķēves, ko baroja ar cilvēka gaļu
  9. Ieguva amazoņu valdnieces Hipolites jostu
  10. Atveda uz Mikēnām Gēriona govis
  11. Ieguva Hesperidu dārza zelta ābolus
  12. Atveda no mirušo valstības trīsgalvaino suni Kerberu

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]