Ceļš (filma) — Vikipēdija

Ceļš
Kadrs no filmas
Oriģinālais nosaukums	La Strada
Žanrs	drāma
Režisors	Federiko Fellīni
Producents	Dino De Laurentiss Karlo Ponti
Scenārija autors	Federiko Fellīni Tuljo Pinelli Ennio Flajāno
Galvenajās lomās	Džuljeta Mazīna Entonijs Kvinns Ričards Beisharts
Mūzika	Nino Rota
Studija	Ponti-De Laurentiis Cinematografica
Izplatītājs	Paramount Pictures
Izdošana	1954. gada 6. septembris (Venēcijas kinofestivāls) 1954. gada 2. septembris (Itālija)
Ilgums	108 minūtes
Valsts	Itālija
Valoda	itāļu
IMDb profils

"Ceļš" (itāļu: La Strada) ir 1954. gada Itālijas drāmas filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir Federiko Fellīni. Filmā galvenās lomas atveido Džuljeta Mazīna, Entonijs Kvinns un Ričards Beisharts.

Filma stāsta par jaunu meiteni, kuru viņas māte atdod ceļojošā cirka spēkavīram.

Filmas filmēšanas process bija garš un sastapās ar vairākām problēmām, kā finansējuma nepietiekamība, problēmas aktieru meklēšanā, un vairāki pārtraukumi. Turklāt tieši pirms filmēšanas procesa baigām Fellīni piedzīvoja nervu sabrukumu, prasot medicīnisku palīdzību, lai filmu pabeigtu. Sākotnējā kritiķu reakcija bija skarba, un filmas demonstrēšana Venēcijas kinofestivālā izraisīja publisku kautiņu starp Fellīni atbalstītājiem un kritiķiem.^[1] Neskatoties uz to, Fellīni saņēma festivāla "Sudraba lauvas" balvu kā labākais režisors. "Ceļš" saņēma arī Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā" un nomināciju kategorijā "Labākais oriģinālscenārijs".

Mūsdienās, saskaņā ar Amerikas Kinoinstitūtu, "Ceļš" ir viena no visu laiku ietekmīgākajām filmām.^[2] 2022. gada žurnāla Sight & Sound 100 visu laiku labāko filmu režisoru sarakstā filma ierindojās 38. vietā.^[3]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ John Baxter. Fellini. New York : St. Martin's Press, 1993. ISBN 0-312-11273-4.
↑ «AFIPreview21.indd». Skatīts: 26.03.2023.
↑ «Directors’ 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2023-03-26.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Turner Classic Movies profils (angliski)
TV.com profils (angliski)
Rotten Tomatoes profils (angliski)

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

s d l Federiko Fellīni

1950. gadi	"Varietē gaismas" (Luci del varietà, 1951) "Baltais šeihs" (Lo sceicco bianco, 1952) "Dīkdieņi" (I vitelloni, 1953) L'amore in città (segments Un'agenzia matrimoniale, 1953) "Ceļš" (1954) "Krāpnieki" (Il bidone, 1955) "Kabīrijas naktis" (1957)

1960. gadi	"Saldā dzīve" (1960) "Bokačo '70" (Boccaccio '70, segments Le tentazioni del Dottor Antonio, 1962) "Astoņarpus" (1963) "Džuljeta un rēgi" (Giulietta degli spiriti, 1965) Histoires extraordinaires (segments Toby Dammit, 1968) "Satirikons" (Satyricon, 1969)

1970. gadi	I clowns (1970) "Roma" (Roma, 1972) "Amarkords" (1973) "Fellīni Kazanova" (Il Casanova di Federico Fellini, 1976) "Orķestra mēģinājums" (Prova d'Orchestra, 1978)

1980. gadi	"Sieviešu pilsēta" (La citta delle donne, 1980) "Un kuģis peld" (E La Nave Va, 1983) "Džindžera un Freds" (Ginger e Fred, 1986) "Intervija" (L'Intervista, 1987)

1990. gadi	"Mēnesnīcas balss" (La Voce Della Luna, 1990)