Alabastrs
Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids. Senos laikos terminu "alabastrs" attiecināja arī uz cita minerāla — kalcīta smalgraudainu paveidu.
Kalcīta alabastrs ir cietāks par ģipša alabastru, tas reaģē ar sālsskābi.
Kalcīta alabastrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji terminu "alabastrs" attiecināja tikai uz cēlas krāsas smalkgraudainu kalcīta paveidu. Šādu kalcīta alabastru ieguva Ēģiptē, Alabastronā, no kurienes arī cēlies šī materiāla nosaukums. Nereti gan uzskata, ka tieši Alabastrona ieguvusi savu nosaukumu no šī materiāla un vārda "alabastrs" cilme meklējama arābu valodā. No alabastra izgatavoja ļoti pieprasītas mazas parfīma pudelītes un vāzes ziedēm. Taču no alabastra izgatavoja arī lielākus priekšmetus. No viena alabastra gabala izgatavots puscaurspīdīgs sarkofāgs apskatāms Soāna muzejā Londonā — tas atrasts faraona Seti I kapenēs pie Tēbām.
Plānās kārtās griezts kalcīta alabastrs ir pietiekami caurspīdīgs, lai to izmantotu kā logu stiklu. Šādu pielietojumu tas guvis viduslaiku baznīcās, jo īpaši Itālijā, taču tas izmantots arī mūsdienu arhitektūrā, piemēram 2002. gadā uzceltajā Mūsu Eņģeļu dievmātes baznīcā Losandželosā.
Kalcīta alabastru iegūst Ēģiptē — pie Suecas un Asjūtas. Daudzi seni alabastra karjeri atrodas pie Tellelamarnas. Alžīrā alabastru ieguva Orānas provincē. Meksikā netālu no Pueblas Lapedrarā atrod skaistu iezaļganu kalcīta alabastru. Kalcīta alabastru iegūst arī ASV — Arizonā, Jūtā, Kalifornijā, Kolorādo, Virdžīnijā.
Ģipša alabastrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienās termins "alabastrs" apzīmē smalkgraudainu, cēlas krāsas ģipsi. Arī šo materiālu izmantoja jau senatnē, piemēram, Sīrijā 4 g.t. pmē., Mezopotāmijā 3 g.t. pmē.
Ģipša alabastru atrod arī Anglijā, kur tas izmantots jau 15. gadsimtā altāru un svētbilžu izgatavošanā. Nozīmīgas alabastra atradnes atrodas Itālijā, Toskānā, kur to nereti iegūst pazemē izvietotās raktuvēs (Volterras rajons). Visizmalcinātākais alabastrs tiek atrasts Kastelinā (Castellina) un tas jau viduslaikos tika sūtīts izcilākajiem Florences meistariem skulptūru izgatavošanai.
Mūsdienās alabastru joprojām izmanto greznu baznīcas piederumu izgatavošanā, kā arī namu kāpņu telpu noformēšanā — kāpņu margu un dažādu rotājumu izgatavošanai. Alabastrs ir mīksts un no tā viegli izgatavot krāšņus rotājumus. Tai pat laikā tas šķīst ūdenī un to nevar izmantot rotājumiem, kas paredzēti ārtelpām.
Lai samazinātu alabastra caurspīdīgumu un tādējādi to padarītu līdzīgu marmoram, no alabastra izgatavotus izstrādājumus iemērc ūdenī un ļoti uzmanīgi karsē līdz temperatūrai, kas tuvu vārīšanās punktam. Ja šī procedūra netiek veikta pietiekami uzmanīgi, izstrādājums kļūst līdzīgs krītam. Veiksmīgi karsēti paraugi ir nedaudz cietāki par ģipsi un atgādina marmoru, tos dēvē par marmo di Castellina.
Alabastru var arī iekrāsot, to karsējot pigmentētā šķīdumā. Šādā veidā var veiksmīgi izgatavot koraļļa atdarinājumus.
Melnais alabastrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīs vietās pasaulē atrod arī melnas krāsas ģipša alabastru:
|