Jūta

Jūta
	Jūta
	Utah
	— Štats —
	Sāls līdzenumi Jūtas štata teritorijāSāls līdzenumi Jūtas štata teritorijā
; Karogs	; Emblēma
	Neformālais nosaukums: Beehive State
	Devīze: Industry
	Jūtas atrašanās vieta ASV
Iestāšanās ASV	1896. gada 4. janvāris (45. ASV pavalsts)
	Administrācija
- Gubernators	Spensers Kokss (R)
	Platība
- Kopējā	219 887 km²
Augstākais punkts	4 126 m
Zemākais punkts	664 m
	Iedzīvotāji
- Kopā	2 763 885
- Blīvums	12,6/km²
- Rasu sastāvs	baltādainie (95,01%); melnādainie (1,32%)
- Reliģijas	mormoņi (57%); protestanti (9%); katoļi (6%); nereliģiozi (17%)
	Mājaslapa: www.utah.gov
	Jūta Vikikrātuvē

Jūta (angļu: Utah, izrunā: [ˈjuːtɔː] vai [ˈjuːtɑː]) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā. Jūta ir viens no svarīgākajiem transporta un telesakaru centriem ASV rietumos. Aptuveni 80% no štata iedzīvotājiem dzīvo Vosečas grēdas pakājē (Wasatch Front), kur atrodas arī Jūtas pārvaldes centrs un lielākā pilsēta Soltleiksitija. Soltleiksitija ir nozīmīgs tirdzniecības un finanšu centrs ne tikai štatā, bet arī ASV rietumos.

Jūta robežojas ar Aidaho, Arizonas, Kolorādo, Nevadas un Vaiomingas štatiem. Dienvidrietumos vienā punktā robežojas ar Ņūmeksiku.

2002. gadā štata pārvaldes centrā Soltleiksitijā notika ziemas olimpiskās spēles.

Vēsture

1847. gada 24. jūlijā mormoņi sludinātāja Brigama Janga vadībā ieceļoja Lielā Sālsezera ielejā. Gadu vēlāk, pēc Meksikas un Amerikas kara beigām, mūsdienu Jūtas teritoriju atdota ASV. 1849. gadā mormoņi izveidoja Deseretas štatu, kas stiepās no Oregonas līdz Meksikai un uz rietumiem līdz Sjerranevadas kalnu grēdai, un iesniedza lūgumu Kongresam iekļaut to ASV. Kongress atteicās atzīt štatu šajās robežās, bet 1850. gadā pieņēma rezolūciju izveidot mazāko Jūtas apgabalu ar Brigamu Jangu kā tās gubernatoru. Tomēr mormoņu pretenzijas uz Deseretas štata izveidi turpinājās līdz 1870. gadiem.

Nākamās desmitgades Jūtas vēsturi iezīmēja konflikti starp kolonistiem un jūtiem, kā arī federālo varas iestāžu cīņa ar mormoņiem, kurus vajāja daudzsievības dēļ. 1857.–1858. gadā notikumi noveda pie tā sauktā "Jūtas kara", kad pēc prezidenta Džeimsa Bjūkenena pavēles uz turieni tika nosūtīts federālais karaspēks ar uzdevumu iecelt teritorijā jaunu nemormoņu gubernatoru. Karš ar jūtiem beidzās 1867. gadā pēc indiāņu rezervātu izveidošanas. Transkontinentālā dzelzceļa pabeigšana 1869. gadā veicināja intensīvu kolonistu, tostarp nemormoņu, pieplūdumu, kā arī lauksaimniecības un rūpniecības attīstību. 1895. gadā pieņemtajā topošās valsts konstitūcijā bija tam laikam neparasts noteikums par sieviešu balsstiesībām.

1896. gada 4. janvārī Jūta kļuva par 45. ASV pavalsti.

Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā
Jaunās Spānijas teritorija (1800)
Jūtas iekļaušana ASV (1848)
Jūtas teritorija (1861)

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1	Soltleiksitija	199 723
2	Vestvolisitija	140 230
3	Vestdžordana	116 961
4	Provo	115 162
5	Orema	98 129
6	Sendija	96 904
7	Sentdžordža	95 342
8	Ogdena	87 321
9	Leitona	81 773
10	Sautdžordana	77 487

Atsauces

↑ «Resident Population Data: Population Change». United States Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2010. gada 28. decembris.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Mājaslapa (angliski)

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[2010_census-1] «Resident Population Data: Population Change». United States Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2010. gada 28. decembris.

[1]