abnutivus

Latin

Etymology

From abnuō (“refuse, reject by a nod”) +‎ -īvus, from ab (“from, away from”) + nuō (“nod”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ab.nuːˈtiː.u̯us/, [äbnuːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ab.nuˈti.vus/, [äbnuˈt̪iːvus]

Adjective

abnūtīvus (feminine abnūtīva, neuter abnūtīvum); first/second-declension adjective

1. negative

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abnūtīvus	abnūtīva	abnūtīvum		abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīva
genitive	abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīvī		abnūtīvōrum	abnūtīvārum	abnūtīvōrum
dative	abnūtīvō	abnūtīvae	abnūtīvō		abnūtīvīs
accusative	abnūtīvum	abnūtīvam	abnūtīvum		abnūtīvōs	abnūtīvās	abnūtīva
ablative	abnūtīvō	abnūtīvā	abnūtīvō		abnūtīvīs
vocative	abnūtīve	abnūtīva	abnūtīvum		abnūtīvī	abnūtīvae	abnūtīva

Synonyms

• (negative): abiūdicātīvus, abnegātīvus, negātīvus

Related terms

• abnuitiō
• abnuō
• abnutō
• adnuō

References

• “abnutivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• abnutivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.