Pāriet uz saturu

Zvīņneši

Vikipēdijas lapa
Zvīņneši
Manis (Linnaeus, 1758)
Indijas zvīņnesis (Manis crassicaudata)
Indijas zvīņnesis (Manis crassicaudata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
Augstākā kārtaZiemeļu placentāļi (Boreoeutheria)
VirskārtaLaurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
KārtaZvīņnešu kārta (Pholidota)
DzimtaZvīņnešu dzimta (Manidae)
ApakšdzimtaĀzijas zvīņneši (Maninae)
ĢintsZvīņneši (Manis)
Zvīņneši Vikikrātuvē

Zvīņneši jeb Āzijas zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas[1][2] un 3 aizvēsturiskās sugas. Tā ir vienīgā Āzijas zvīņnešu apakšdzimtas (Maninae) ģints. Mūsdienu sugas izplatītas Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Ģints tuvākie radinieki ir Āfrikas zvīņneši (Smutsiinae).[1]

Zvīņneši uzturas visdažādākās biomās: tropu slapjajos mežos, applūdušos mežos, biezos krūmājos, atklātās lauksaimniecības zemēs un savannā.[1]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Āzijas zvīņnešiem starp zvīņām aug sari, attēlā Filipīnu zvīņneša (Manis culionensis) mātīte ar mazuli

Zvīņnešu ādu sedz lielas, cietas keratīna zvīņas. Piedzimstot zvīņas ir mīkstas, bet nocietē, dzīvniekam pieaugot. Zvīņnesi izskata dēļ bieži salīdzina ar čiekuru vai artišoku. Briesmu gadījumā tas spēj saripināties ciešā kamolā līdzīgi kā ezis. Samērā asās zvīņas saceļas augšup, aizsargājot zvīņneša ķermeni. Saveļoties kamolā, galvu tas pabāž zem astes. Pavēderē zvīņas neaug, to sedz asspalvains matojums.[1][2] Atšķirībā no Āfrikas zvīņnešiem Āzijas zvīņnešiem starp zvīņām aug sari, kas spraucas gar zvīņu vairogu malām.[1]

Priekškāju nagi ir ļoti gari un nav piemēroti staigāšanai pa zemi. Tādēļ ejot, ķepas tiek savilktas dūrēs, lai aizsargātu nagus. Zvīņneši barojas ar skudrām un termītiem, lietojot savu ļoti garo, lipīgo mēli.[1]

Zvīņnešu ģints (Manis)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]