Pāriet uz saturu

Zilenīšu cilts

Vikipēdijas lapa
Zilenīšu cilts
Polyommatini (Swainson, 1827)
Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)
Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaZeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
ApakšdzimtaZilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)
CiltsZilenīšu cilts (Polyommatini)
Zilenīšu cilts Vikikrātuvē

Zilenīšu cilts (Polyommatini) ir viena no četrām zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae) ciltīm, kas apvieno lielāko daļu zilenīšu sugu. Šie nelielie dienas tauriņi sastopami visā pasaulē. Zilenīšu sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Daudzām sugām ir zaigojoši, zili spārni, īpaši bieži šādi spārni ir tēviņiem. Mātītes no virspuses ir brūnas, var būt pa virsu zilgans zaigojums. Ir sugas, kurām arī tēviņi ir brūni.[1] Aizmugurējie spārni noapaļoti, reizēm iekšējiem stūriem nelieli izaugumi, piemēram, astainajam zilenītim (Cupido argiades).[2] Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.[3]

Latvijā sastopamas 20 zilenīšu cilts sugas. Viena no tām — drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon) — tika atklāta 2013. gadā.[4] Visbiežāk Latvijas pļavās var novērot parasto zilenīti (Polyommatus icarus), bet lielā mārsila zilenīša (Phengaris arion) izplatība pēdējos gados ir dramatiski samazinājusies,[5] kaut kādreiz tas bija bieži sastopams sausos priežu silos.[6] 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis izvēlēts par Gada kukaini 2015.[7]

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem vairākas ģintis likvidētas un savstarpēji apvienotas, bet par vairākām ģintīm zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai tās pieder zilenīšu ciltij, vai nepieder. Ir nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.[8] Īpaši daudas ģintis savienotas ar divām holarktiskajām ģintīm: zilenīšu (Polyommatus) un vainadzīšu zilenīšu (Plebeius) ģintīm.[2] Lai būtu vieglāk orientēties šajā lielajā tauriņu grupā, zinātnieki to mēdz dalīt sekcijās.[2][8] Arī no Latvijā sastopamajām ģintīm viena — viltus zilenīši (Pseudophilotes) — iekļauta pārbaudāmo ģinšu sarakstā. Latvijā no šīs ģints sastopama viena suga — mazais mēslu zilenītis (Pseudophilotes vicrama).

Tumšbrūnais zilenītis (Aricia artaxerxes)
Astainais zilenītis (Cupido argiades)
Krāšņais zilenītis (Polyommatus bellargus)

Zilenīšu cilts sugas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilenīšu kopējā sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilenīšu cilts (Polyommatini)

Ģintis, kuru piederība ciltij vēl jāpārbauda:

  1. «ZipCodeZoo: Polyommatinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 «TolWeb: Polyommatini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
  3. Dabas dati: Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion.
  4. Latvijā atklāta jauna tauriņu suga - drudzeņu zilenītis
  5. «Dabas muzejs: Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
  6. «Tauriņi jeb zvīņspārņi: Zeltainīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
  7. «Par Gada kukaini 2015 kļūst taurenis – lielais mārsilu zilenītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
  8. 8,0 8,1 Eliot, J. N. 1973 The higher classification of the Lycaenidae (Lepidoptera): a tentative arrangement. Bull. Br. Mus. Nat. Hist. (Ent.) 28, 371-505, 6 pls.
  9. The Holarctic genus Celastrina

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]