Zaņa
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Zaņa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Zaņa | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Z no Grietēniem 56°33′38″N 22°27′58″E / 56.56056°N 22.46611°E |
| Ieteka | Venta 56°28′28″N 22°06′46″E / 56.47444°N 22.11278°EKoordinātas: 56°28′28″N 22°06′46″E / 56.47444°N 22.11278°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 48 km |
| Kritums | 75 m |
| Gada notece | 0,06 km³ |
| Baseina platība | 256,9 km² |
| Galvenās pietekas | Zirnāju strauts, Kārklupe |
Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā. Sākas kā grāvis uz Kursīšu un Novadnieku pagastu robežas ziemeļos no Grietēniem. Augštece līdz Pampāļiem gandrīz visā garumā regulēta. Lejpus Pampāļiem upe tek pa izteiktu ieleju, kuras dziļums pie ietekas Ventā sasniedz 20 m. Gandrīz visā tecējumā Zaņa ir Vadakstes līdzenuma un Vārmes nolaidenuma robeža. Uz upes vairākas ūdenskrātuves (Pampāļu dzirnavu dīķis un Zaņas dzirnavu dīķis). Lielākās pietekas: Puteņu grāvis (6 km), Plocīte (7 km), Ainu grāvis (5 km), Zirnāju strauts (13 km; labās), Kārklupe (12 km), Abrupe (7 km), Mellupīte (9 km), Šķēpu strauts (6 km), Pīpāļu strauts (8 km; kreisās).[1] Lejpus Baltākroga pie Zaņas dzirnavu dīķa atrodas dabas taka Zaņas līkloči.
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Pampāļi, Baltaiskrogs. Upi šķērso autoceļi P105, P106 un P107.
Arheoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nojaucot bebru aizsprostu, Zaņas pietekā Meļļupītē 2011. gadā atrasts senākais atradums Austrumbaltijā, proti, no ziemeļbrieža raga izgatavots cirvis. Ķīles universitātes laboratorijā ar radioaktīvā oglekļa (14C) metodi tas datēts kā 12 500 — 12 047 gadu vecs.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Kurzemē atrod unikālu vēstures liecību Imants Vīksne, 2011. gada 9. marts
| ||||||||||