Venera-1
Venera-1 | |||||
KA veids | Veneras zonde | ||||
Operators | PSRS | ||||
Bāzes platforma | 1VA | ||||
Sērijas Nr. | 2 | ||||
Starts | 12.02.1961. 02:09:00 UTC | ||||
Starta vieta | Turatama PSRS | ||||
Nesējraķete | Molnija, PSRS | ||||
Aktivitātes beigas | 17.02.1961. | ||||
NSSDC ID | 1961-003A | ||||
SCN | 00080 | ||||
Masa | 643,5 kg | ||||
Programma Venera | |||||
|
Venera-1 (Венера-1) bija 1961. gadā PSRS palaista zonde (automātiskā starpplanētu stacija), kas paredzēta Veneras pētījumiem. Tā kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas palidojis garām Venerai, lai gan uz to brīdi tas nedarbojās.
1961. gada 4. februārī bija pirmais mēģinājums palaist zondi (eksemplārs 1VA № 1) uz Veneru ar mērķi trāpīt planētā, tur nogādājot īpašu vimpeli. Diemžēl pēc ieiešanas orbītā neiedarbojās augšējās pakāpes dzinējs, un zonde palika Zemes orbītā. Oficiāli palaišanas mērķis netika publiskots, paziņoja, ka palaists «Smagais pavadonis» (Tjažolyj sputnik).
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmiskais aparāts sastāvēja no cilindriska korpusa ar sfērisku augšējo daļu. Tā augstums bija 2,035 m un diametrs 1,05 m. Elektroenerģiju nodrošināja divi saules bateriju paneļi, kuri uzlādēja sudraba cinka akumulatorus. 2 m diametra paraboliskā antena nodrošināja signāla raidīšanu uz Zemi 922,8 MHz frekvencē.
No zinātniskās aparatūras Venera-1 bija uzstādīti: magnetometrs, divi jonu slazdi, mikrometeorītu detektors, Geigera skaitītājs, scintilācijas detektors kosmiskās radiācijas mērīšanai.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrā eksemplāra 1VA № 2 palaišana notika 1961. gada 12. februārī 02:09:00 UTC ar nesējraķeti Molnija no Turatamas. Vispirms tā ar augšējo pakāpi tika ievadīta 229 × 282 km Zemes orbītā. Pirmā vijuma beigās tika iedarbināts ceturtās pakāpes dzinējs, kas šoreiz nostrādāja kā paredzēts, un zonde tika ievadīta trajektorijā uz Veneru. Zondei tika dots nosaukums Venera-1.
Sakaru seansā tika konstatēta saules orientācijas sistēmas nestabila darbība. Pēc kosmiskā aparāta programmas šādā gadījumā tas tika iegriezts ap asi, kas orientēta uz Sauli un izslēgts vairums ierīču, lai taupītu elektroenerģiju. Starp izslēgtajām ierīcēm bija arī uztvērējs, tā ka zuda iespējas no Zemes uzsākt sakaru seansu. Pēc programmas nākamais sakaru seanss bija paredzēts pēc piecām dienām. 17. februārī, kā paredzēts, zonde veica sakaru seansu. Arī šoreiz izrādījās, ka traucēta orientācijas sistēma. Nākamajā reizē 22. februārī un vēlāk vairs neizdevās nodibināt sakarus.
Pēc ballistiskiem aprēķiniem 19.—20. maijā Venera-1 palidoja aptuveni 100 000 km attālumā no Veneras. Ar britu Džodrela Benka radioteleskopu daži vāji signāli no zondes tika uztverti jūnijā. Pašlaik Venera-1 atrodas heliocentriskā orbītā.
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saules orientācijas sistēmas kļūmes iemesls bija optiskā sensora nehermētiskums, kā rezultātā tas pārkarsa. Tika nolemts turpmāk kosmisko aparātu radiouztvērējus nekad neizslēgt, lai būtu iespējams jebkurā brīdī ar tiem sazināties.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ВПЕРВЫЕ К ВЕНЕРЕ fragments no B. Čertoka «Ракеты и люди. Фили — Подлипки — Тюратам» (krieviski)
- Автоматическая межпланетная станция "Венера-1" РИА Новости, Инфографика. Станислав Сырецких, 2011 (krieviski)