Valters fon Mēdems
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (vācu: Walter Eberhard Alexander Albert Freiherr von Medem, 1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks. Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (1919). Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes reihskomisariāta Jelgavas apgabala komisārs (Gebietskommissar von Mitau) ar rezidenci Jelgavas pilī (1941-1944).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1887. gada 4. maijā Līgnicā, Silēzijā (mūsdienu Polijā). Cēlies no baronu Mēdemu dzimtas Prūsijas atzara.[1] Pirmā pasaules kara laikā karoja 3. kalnu artilērijas pulka sastāvā (1914-1918). Pēc Novembra revolūcijas 1919. gadā ieradās Latvijā un pieteicās Latvijas zemessardzē, kļuva par Bādenes brīvprātīgo nodaļas (Badisches Freiwilligen Abteilung, saukta par Mēdema brīvprātīgo korpusu (Freikorps von Medem) komandieri. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem un Rīgas ieņemšanas operācijā 1919. gada 22. maijā, apbalvots ar Baltiešu Krustu.
Bermontiādes laikā komandēja Vācu leģiona nodaļu Zemgalē, pēc sakāves atgriezās Vācijā, kur strādāja par žurnālistu un redaktoru Austrumprūsijas laikrakstos Ostpreußische Zeitung un Allensteiner Zeitung, no 1922. gada Telegraphen-Union. Piedalījās bijušo frotinieku biedrībā Stahlhelm (1924) un vācu nacionālajā Tautas partijā.
1926. gadā pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, kur bija laikraksta Tag galvenais redaktors. 1933. gada maijā viņš iestājās Vācijas nacionālsociālistkajā strādnieku partijā (NSDAP), bet jau decembrī tika iecelts par SA (Sturmabteilung) spēku pulkvedi (Standartenführer). 1935. gadā izdeva memuārus par savu piedalīšanos Baltijas landesvērā "Rīgas iekarotājs" (Stürmer von Riga).
Otrā pasaules kara laikā V. Mēdems atgriezās Latvijā, kur 1941. gada 25. jūlijā viņu iecēla par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala Jelgavas apgabala komisāru (Gebietskommissar von Mitau) ar rezidenci Jelgavas pilī. 1942. gada janvārī paaugstināja par SA virspulkvedi (Oberführer). Turpināja nodarboties ar rakstniecību un kā viens no "jaunās kārtības" ideologiem viņš sludināja, ka ... Latvijas valsts bija radusies tikai konjunktūras dēļ. Viss, kas šeit noticis 20 gados, lielajā vēsturē ir ļoti mazvērtīgs... Tam daudz lielāka nozīme, ka jūsu tauta šos 700 gadus ir dzīvojusi savā zemē, bet nevis tam, ko jūs šais 20 gados ieguvāt, tirgojoties ar žīdiem ...[2]
Miris neskaidros apstākļos 1945. gada 9. maijā Prāgā, kad tajā ienāca Sarkanās armijas vienības.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Stürmer von Riga. Leipzig, Franz Schneider, 1935 (Medems V. Rīgas iekarotājs)
- Kampf gegen das System als Chronist 1926-1932. Berlin: Franz Schneider, 1938
- Kabinenjunge Werner Franz vom Luftschiff "Hindenburg". Berlin: Limpert, 1940
- Fliegende Front. Berlin: Verl. "Die Wehrmacht", 1942
- Blick in die weite Welt. Berlin: Schneider, 1942
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Okupants Medems nebija no grāfa Medema dzimtas Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē. Jānis Stundiņš, "Zemgales ziņas" 2013. gada 6. februārī
- ↑ Drošības policijas un SD Latvijā Latviešu politiskās nodaļas Latviešu kartotēkas darbinieku memorands Arhivēts 2012. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Vācu-latviešu attiecības (Pirmā daļa).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Literatur von und über Walter von Medem im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Medem, Walter (Eberhard Alexander Albert) Freiherr von - bundesarchiv.de
|