Pāriet uz saturu

UNESCO

Vikipēdijas lapa
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization
UNESCO karogs
Abreviatūra UNESCO
Izveidots 1945. gada 16. novembris
Tips specializēta aģentūra
Juridiskais statuss aktīva
Galvenā mītne Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Dalībnieki
195 dalībvalstis
ģenerāldirektore
Odrija Azulē[1]
Tīmekļa vietne www.unesco.org

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu: United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO; franču: Organisation des Nations unies pour l'éducation, la science et la culture) ir specializēta ANO aģentūra. UNESCO dibināta 1945. gada 16. novembrī ar mērķi veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju palīdzību.

UNESCO pēc sava juridiskā statusa ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija un šobrīd tajā ietilpst 195 dalībvalstis. Tās ģenerāldirektore kopš 2017. gada rudens ir bijusī Francijas kultūras ministre Odrija Azulē.[1] UNESCO budžetu veido tās dalībvalstu ikgadējās iemaksas, kā arī īpašas valstu mērķdotācijas kādu noteiktu programmu pilnveidei vai projektu realizācijai.

UNESCO ir trīs lēmējinstitūcijas: UNESCO Ģenerālā konference, kurā ir pārstāvētas visas UNESCO dalībvalstis ar vienu balsi katrai un kas tiekas reizi divos gados, UNESCO Izpildpadome, kuras sastāvā ir 58 Ģenerālās konferences ievēlētas dalībvalstis un kas ir galvenā lēmējinstitūcija Ģenerālās konferences starplaikos, un dalībvalstu nacionālās komisijas, kuru pamatuzdevums ir nodrošināt katras valsts sadarbību ar UNESCO, pārstāvēt tās intereses organizācijas darbā, kā arī nodrošināt UNESCO programmu īstenošanu dalībvalstī.

UNESCO aizsākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO ir mantiniece Tautu Savienības Starptautiskajai komisijai intelektuālās sadarbības jautājumos, kas tika izveidota 1921. gadā ar mērķi veicināt intelektuālu sadarbību valstu starpā, tādējādi nodrošinot pasaules sabiedrību un kultūru mierīgu līdzāspastāvēšanu. Kopīgās rīcības pamatā ir tādu vērtību, kā taisnīgums, solidaritāte, tolerance, cilvēktiesības un vienlīdzība, ievērošana.

UNESCO darbības jomas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UNESCO izvirzīto mērķu izpildi īsteno vairākās darbības jomās — izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas jomās.

UNESCO izglītības programmu pilnveidei tiek izstrādātas stratēģijas un risinājumi kvalitatīvai izglītības attīstībai no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.[2]

UNESCO izvirzītie pamatuzdevumi dabas zinātņu jomā ir sekmēt pētījumus, stiprināt zinātniskās pētniecības kapacitāti, sekmēt vienlīdzību zināšanu un tehnoloģiju pieejamībā un veicināt sabiedrības zināšanas dabas zinātņu jomās visā pasaulē.[3]

Sociālo un humanitāro zinātņu jomā UNESCO galvenās aktivitātes vērstas uz ētikas, cilvēktiesību, sociālo pārmaiņu un filozofijas jautājumu pilnveidi, dodot ieguldījumu politikas dokumentu un rīcības plānu izstrādei.[4]

UNESCO lomu kultūras jomā raksturo tās ieguldījums globālās attīstības un nāciju mierīgas līdzāspastāvēšanas uzturēšanā, kultūras nozīme ekonomiskās izaugsmes un sociālās saliedētības nodrošināšanā. UNESCO uzskata kultūru par attīstības pamatfaktoru.[5]

Komunikācijas un informācijas jomā UNESCO veicina vārda un preses brīvību, informācijas un mediju lietotpratību, vispārēju piekļuvi informācijai, ētikas un demokrātijas principu ievērošanu un kultūras daudzveidības saglabāšanu pasaules informācijas tīklos.[6]

UNESCO mērķi un prioritātes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gada septembrī tika izvirzīti ANO Tūkstošgades attīstības mērķi, ko bija paredzēts sasniegt 2015. gadā, tai skaitā uz pusi samazināt nabadzību, sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti, iestāties par mieru un drošību pasaulē. Nākamos ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus dalībvalstis apstiprināja Ģenerālajā asamblejā 2015. gadā. Noteikti 17 mērķi un 169 apakšmērķi, kas sasniedzami līdz 2030. gadam.[7]

UNESCO vada ANO okeāna zinātnes desmitgades ilgtspējīgai attīstībai (2021-2030) īstenošanu.[8] UNESCO globālās prioritātes ir Āfrika[9] un dzimumu līdztiesība.[10]

UNESCO nacionālās komisijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā komisija ir katras dalībvalsts izveidota institūcija sadarbībai ar UNESCO, kuru tiesiskais statuss tiek noteikts, pamatojoties uz katras valsts iekšējo normatīvo aktu sistēmu. UNESCO nacionālo komisiju pamatuzdevums ir nodrošināt katras dalībvalsts sadarbību ar UNESCO un pārstāvēt dalībvalsts intereses organizācijas darbā, kā arī īstenot UNESCO programmas un idejas attiecīgā valstī.

Latvija par UNESCO dalībvalsti kļuva 1991. gada 14. oktobrī, oficiālā valsts uzņemšanas ceremonijā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Pēc Latvijas pievienošanās UNESCO — 1992. gadā tika izveidota UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK), kas oficiāli dibināta 1994. gadā saskaņā ar 1994. gada 24. novembra Latvijas Republikas Saeimas pieņemto likumu "Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu". To aizstāja 2010. gadā, kad tika pieņemts "Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas likums".[11]

UNESCO LNK nodrošina UNESCO programmu īstenošanu un koordinēšanu Latvijā sadarbībā ar attiecīgā mandāta valsts un sabiedriskajām organizācijām, veicina UNESCO normatīvo dokumentu pieņemšanu Latvijā, kā arī sadarbībā ar Ārlietu ministriju nodrošina Latvijas intereses starptautiski UNESCO darbības jomu ietvaros.

UNESCO darbības galvenās jomas Latvijā ir pasaules mantojuma, nemateriālā un dokumentārā kultūras mantojuma saglabāšana; inovatīvu sadarbības tīklu attīstīšana un koordinēšana; zināšanu sabiedrības veicināšana un zināšanu mobilizēšana un izglītības pieejamības un kvalitātes veicināšana, stiprinot mūžizglītības, iekļaujošās izglītības un ilgtspējības principus un vērtības izglītībā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]