Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa Habla kosmiskā teleskopa attēlā, pa kreisi – redzamās gaismas spektrā, pa labi – infrasarkanajā spektrā
Novērojumu dati
Epoha	J2000
Zvaigznājs	Orions
Rektascensija	05h 35,4m
Deklinācija	-05° 27′
Raksturojums
Redzamie izmēri	47′ × 47′
Redzamais spožums	4,0
Attālums	490 pc 1600ly
Rādiuss	~10 ly

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū. Kopu atklāja itāļu astronoms Galileo Galilejs. 1617. gada 4. februārī viņš uzskicēja trīs no kopas zvaigznēm (A, C, D), bet nepievērsa uzmanību tās ieskaujošajam miglājam. Ceturto kopas zvaigzni (B) atklāja 1673. gadā. Piekto kopas zvaigzni E atklāja Tērbatas observatorijas direktors Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve 1826. gadā ar 9,5 collu teleskopu. Līdz 1888. gadam bija atklāti jau 8 kopas elementi. Vēlāk tika konstatēts, ka vairākas no kopas zvaigznēm patiesībā ir dubultzvaigznes. Labos novērošanas apstākļos, teleskopā ar 5 collu apertūru var redzēt 6 kopas zvaigznes.

Trapeces zvaigžņu kopa ir relatīvi jauns veidojums, tai ir apmēram 3 x 10⁵ gadi. Kopa satur apmēram 1000 zvaigznes. 5 spožāko zvaigžņu masa ir apmēram 15 – 30 Saules masu katrai. Tās viena no otras atrodas apmēram 1,5 gaismas gadu attālumā.

Trapeces zvaigžņu kopa ar apzīmējumiem

Trapeces zvaigžņu kopu var viegli atšķirt pēc asterisma, kuru veido tās 4 spilgtākās zvaigznes (A, B, C un D), tās izkārtojušās trapeces veidā. Spožākais kopas elements ir Tēta¹ Orionis C, kuras redzamais spožums sasniedz 5,13^m. Zvaigznes A un B ir aptumsuma maiņzvaigznes.

Vairums zvaigžņu komponentu šajā kopā atklāts, to pētot infrasarkanajā spektrā, tā var labāk redzēt cauri to apņemošajam putekļu un gāzu mākonim. Apmēram pusei zvaigžņu konstatēti tās apņemoši putekļu, gāzu diski, topošo planētu sistēmu aizmetņi.