Tenors

Vokālās balss tipi

Soprāns

Mecosoprāns

Alts

Kontralts

Kontrtenors

Tenors

Baritons

Bassbaritons

Bass

Tenors (itāļu: tenore, latīņu: tenere — ‘turēt, virzīt’) ir visaugstākā vīriešu balss, kas ir zemāka par sieviešu kontraltu, bet augstāka par vīriešu baritonu un tiek klasificēta kā trešā balss četru balsu pamatsistēmā (soprāns, alts, tenors, bass). Tenora balss diapazona robežas tenora solo partijām ir no mazās oktāvas do līdz otrās oktāvas do, bet tenora koru partijām — no mazās oktāvas do līdz pirmās oktāvas la. Ar īpašu izteiksmību un meistarību vokālajā mūzikā izceļas tenoru atskaņotais pirmās oktāvas sibemol un otrās oktāvas do (augstais do). Izšķir "lirisko" un "dramatisko" tenoru, "raksturtenoru", kā arī "altīno" tenoru (ļoti augsta, falsetam līdzīga balss).

Operu ārijas

Alfrēds (Dž. Verdi "Traviata")
Pinkertons (Dž. Pučīni "Madama Butterfly")
Vladimirs Igorevičs (A.Borodina "Kņazs Igors")
Vodemons (P. Čaikovska "Jolanta")
Hercogs (Dž. Verdi "Rigoleto")
Dons Hosē (Ž. Bizē "Karmena")
Grāfs Almaviva (Dž. Rosīni "Seviljas bārddzinis")
Zīgmunds (R. Vāgnera "Valkīra")
Kavaradosi (Dž. Pučīni "Toska")
Kanio (R. Leonkavallo "Pajaci")
Loengrīns (R. Vāgnera "Loengrīns")
Ļenskis (P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins")
Manriko (Dž. Verdi "Trubadūrs")
Otello (Dž. Verdi "Otello")
Princis Kalafs (Dž. Pučīni "Turandota")
Radamess (Dž. Verdi "Aīda")
Fausts (Š. Guno "Fausts")

Literatūra

Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.