Telenor
| Telenor ASA | |
|---|---|
.svg){kind=logo} | |
| Tips | Publiska kapitālsabiedrība |
| Darbības joma | telesakari |
| Dibināts | 1855. gads |
| Galvenais birojs |
Fornebu,  Norvēģija |
| Produkti | fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumi |
| Tīmekļa vietne | telenor.com |
Telenor ASA ir Norvēģijas telesakaru uzņēmumu grupa. Galvenais birojs atrodas Fornebu, galvaspilsētas Oslo tuvumā.
Grupa darbojas fiksēto un mobilo sakaru jomā, ir interneta pakalpojumu sniedzējs, darbojas televīzijas retranslācijas jomā. Tai pieder vairāki sakaru pavadoņi Thor. Telenor ģeogrāfiski aptver Skandināvijas un Āzijas valstis.
Telenor ASA akcijas tiek kotētas Oslo biržā; ietilpst OBX indeksā. Lielākie kapitāldaļu turētāji (2022. gada 30. septembrī): Norvēģijas valsts (53,97 %), pensiju fonds Folketrygdfondet (4,82 %).[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par Telenor dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1855. gada 1. janvāris, kad starp Kristiāniju (tagad Oslo) un Drammeni atklāja Norvēgijā pirmo telegrāfa līniju. To apkalpoja valsts organizācija Telegrafverket (Telegrāfa administrācija). 1857. gadā telegrāfs sasniedza Bergenu (rietumu krastā), bet 1871. gadā - Kirkenesu (galējos ziemeļos). 1858. gadā Telegrafverket kļuva par pirmo uzņēmumu Norvēģijā, kurā atļauts strādāt sievietēm.
1878. gadā sāka darboties pirmā telefona līnija (starp Ārendāli un Tvedestrandu). 1880. gadā tika dibināts privāts telefonijas uzņēmums International Bell Company, kas izveidoja telefona tīklu Kristiānijā. 1881. gadā darbu sāka Bell konkurents Christiania Telefonforening. 1893. gadā tika izveidots pirmais starptautiskais telefona savienojums ar Stokholmu. 1899. gadā Norvēģijā tika pieņemts likums, kas valdībai deva ekskluzīvas tiesības telefonijas jomā. 1901. gadā valsts organizācija Telegrafverket sāka uzpirkt privātos telefona uzņēmumus, tai skaitā International Bell Company, tādējādi kļūstot par lielāko telefona operatoru Norvēģijā.
1906. gadā izveidojot radiosakarus ar Lofotu salām, sākās radiosakaru pakalpojumu attīstīšana. 1920. gadā tika uzstādīta pirmā automātiskā telefona centrāle. 1946. gadā operators sāka piedāvāt teleksa pakalpojumus. Telegrafverket nodarbojās arī ar radio raidījumu translāciju. 1960. gadā sākās regulāra televīzijas translācija. 1966. gadā Telegrafverket viena no pasaulē pirmajām ieviesa mobilā telefona sistēmu, kas bija analoga, ar manuālu komutāciju.
1969. gadā Telegrafverket mainīja nosaukumu uz Televerket. Tas sāka piedāvāt datu pārraides pakalpojumus. 1974. gadā nopērkot pēdējo privāto telefonijas uzņēmumu Andebu, Televerket kļuva par pilnīgu telesakaru monopolistu Norvēģijā, kas turpinājās līdz 1990. gadiem.
1981. gadā tika palaista automātiskā mobilo telefonu sistēma NMT; 1986. gadā ieviesta NMT-900. 1985. gadā uzņēmums pabeidza fiksētā telefona tīkla automatizāciju. 1980. gadu beigās Norvēģijā sākta telesakaru nozares liberalizācija. 1988. gadā Televerket zaudēja monopoltiesības pārdot telefona aparātus.
1992. gadā tika nopirkts sakaru pavadonis Marcopolo 2 (to pārdēvēja par Thor 1). 1992. gadā sākās Televerket restrukturizācija, tam kļūstot par patstāvīgu uzņēmumu. Televerket sāka investēt ārvalstīs. 1994. gada 1. novembrī Televerket mainīja statusu uz publisku kapitālsabiedrību. 1995. gada 1. janvārī to pārdēvēja par Telenor. 1994. gadā uzņēmuma programmētāji izstrādāja interneta pārlūkprogrammu Opera. 1998. gadā beidzās Telenor monopolstāvoklis fiksēto sakaru jomā. 1999. gadā Telenor vēlējās apvienoties ar tā Zviedrijas partneri Telia, bet tas neizdevās.[2]
2000. gada 4. decembrī Telenor tika daļēji privatizēts, un tā akcijas sāka kotēt Oslo biržā un NASDAQ. Privatizācijas rezultātā uzņēmums ieguva 15,6 miljardus NOK jauna kapitāla, valstij paturot 77,7 % akciju. 2000. gados uzņēmums izpletās Eiropas un Āzijas valstīs mobilo sakaru jomā. 2007. gadā Telenor izstājās no NASDAQ biržas.
2012. gadā Dānijā Telenor kopā ar TeliaSonera sāka telesakaru infrastruktūras koplietošanas projektu, apvienojot LTE (4G) tīklus. Vēlāk sekoja 3G, un 2015. gada augustā tika pabeigta GSM tīklu koplietošanas realizācija. Aparatūru šiem risinājumiem nodrošināja Nokia.[3]
2018. gada martā Telenor pārdeva savu biznesu Dienvidaustrumeiropā (Bulgārijā, Ungārijā, Melnkalnē un Serbijā) PPF grupai par 2,8 miljardiem eiro, lai vairāk koncentrētos uz Āziju un Ziemeļvalstu tirgu. 2019. gadā Telenor iegādājās trešo lielāko mobilo sakaru operatoru Somijā DNA.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ History of Telenor ASA
- ↑ TT-Network and Nokia Networks complete world's first shared GSM, 3G and LTE radio network Arhivēts 2015. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē. Nokia, 12 August, 2015
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telenor.- Telenor vietne
|