Pāriet uz saturu

Stūra māja

Vikipēdijas lapa
Stūra māja
Stūra māja
Stūra māja (Rīga)
Stūra māja
Stūra māja
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils neoklasicisms[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Brīvības iela 61, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′29.4048″N 24°7′26.796″E / 56.958168000°N 24.12411000°E / 56.958168000; 24.12411000Koordinātas: 56°57′29.4048″N 24°7′26.796″E / 56.958168000°N 24.12411000°E / 56.958168000; 24.12411000
Pabeigta 1912
Celtniecība
Arhitekts Aleksandrs Vanags
Oficiālais nosaukums: Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"
Aizsardzības numurs 8684
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa vēsture
Iekļaušana aizsardzībā 2009. gada 27. februāris
Oficiālais nosaukums: īres nams ar veikaliem
Aizsardzības numurs 7962
Vērtības grupa vietējās nozīmes
Tipoloģiskā grupa arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1999. gada 19. decembris

Stūra māja ir apzīmējums ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 61, Rīgā, Latvijā. Ēkas paralēlais numurs ir Stabu iela 12.[2] Tā ir valsts nozīmes vēstures piemineklis[3] un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[4] Ēka zināma arī ar nosaukumu Čekas pagrabi.

Tetera nams

Šis ir 1912. gadā celts īres nams ar veikalu, pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta.[1] Šis ir bijušais Tetera nams,[5] 1920. gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk — Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu.[2]

Pirms Pirmā pasaules kara te bija Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa, 1919. gadā — Latvijas Revolucionārā kara padome.[2] PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra — Iekšlietu Tautas komisariāts un Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja.[2] Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.[6] Pēc tam ēkai ilgstoši bijušas problēmas ar pielietojuma un nomnieka atrašanu.[7]

2003. gada 15. decembrī ēkas Stabu ielas pusē tika atklāta piemiņas zīme "Melnais slieksnis", kura tēlnieks ir Gļebs Panteļejevs, arhitekts — Andris Veidemanis, kas veltīta komunistiskā režīma upuriem.[2]

2014. gadā projekta "Rīga 2014" ietvaros šajā ēkā iekārtoja ekspozīciju "Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014".[8] Tajā ietilpa Okupācijas muzeja iekārtota ekspozīcija, ekskursija "Čekas pagrabos" gida pavadībā un piecas izstādes — "Draudzības (re)konstrukcija", "Latvieša koferis", "Par spīti visam", "10 lietu stāsti par cilvēku un varu" un kinorežisores Ilonas Brūveres iniciētais projekts "Liktens lietu muzejs".[9]

  1. 1,0 1,1 Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga : Puse, 2002. 173. lpp. ISBN 998452761-1.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Rīgas ielas: enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Priedaines. 2008. 141.—142. lpp. ISBN 978-9984-798-39-4.
  3. «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  4. «Īres nams ar veikaliem». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  5. Lai ēkai atrastu īrniekus, renovēs Stūra mājas fasādi
  6. «Stūra māja (Brīvības iela 61)». Redzet.lv. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
  7. «Stūra mājas liktenis politiķu rokās – kas notiks ar ēku, kurā neviens negrib nomāt telpas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-07.
  8. «Kas ir „Stūra māja” Rīgā un kas tai kopīgs ar Doles Tautas namu?». Parkulturu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
  9. Stūra māja Arhivēts 2014. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē. no www.riga2014.org

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]