Spricis Paegle

Spricis Paegle
LPV Tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Amatā 1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs
Pēctecis	Jānis Zēbergs
Dzimšanas dati	1876. gada 9. marts Ķoņu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1962. gada 1. decembrī (86 gadu vecumā) Berhtesgādena, Bavārija, Vācija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Neatkarības partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Ella Paegle (dzimusi Baltgaile)
Bērni	Ella Tālivaldis Visvaldis Marga
Profesija	uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Spricis Paegle (1876. gada 9. marts — 1962. gada 1. decembris) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis Ķoņu pagasta "Kalna Kriņģeļos". 1901. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu kā inženieris tehnologs. Augstskolā iestājies studentu korporācijā Selonija. Pēc studijām strādājis fabrikā Vidusāzijā, bet vēlāk muitas dienestā Polijā, Rīgā. 1912 gadā pirmās Latvju operas līdzdirektors. No 1913. gada darbojies Lauksaimnieku ekonomiskā biedrībā. Vairāku biedrību un rūpniecības uzņēmumu dibinātājs. Pirmā pasaules kara laikā viņš darbojās bēgļu palīdzības organizācijās.

1917. gada rudenī Paegle piedalījās Demokrātiskā bloka dibināšanā. Kad Demokrātiskais bloks apvienojās ar Latviešu pagaidu nacionālo padomi, izveidojot Tautas padomi, pārstāvējis tajā Latvijas Neatkarības partiju. Piedalījies Latvijas proklamēšanā. Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēmis tirdzniecības un rūpniecības ministra amatu (1918. gada 19. novembris — 1919. gada 13. jūlijs). Pēc tam darbojies Latvijas Sarkanajā Krustā, kur ieņēmis Galvenās valdes vicepriekšnieka amatu. Publicējis presē, sarakstījis grāmatas "Kā Latvijas valsts tapa" (autora apgādībā, Rīgā, 1923.), "Latvijai veltīts mūžs".

Pēc Latvijas okupācijas Latvijas Sarkanais Krusts tika slēgts. Pēc vāciešu ienākšanas Paegle kā priekšnieka vietnieks darbojas labdarības organizācijā "Tautas palīdzība". No 1944. gada trimdā Vācijā. Tur vadījis atjaunoto Latvijas Sarkano Krustu.

Miris 1962. gada 1. decembrī veco ļaužu mītnē Insulā pie Berhtesgādenas. Pelnu urna bija novietota latviešu urnu kapsētā Esslingenē. Vēlāk viņa bija pārvesta no Vācijas un apglabāta Meža kapu “Selonijas” nodalījumā.