Sporta iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Sporta iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sporta iela | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta | Vidzemes priekšpilsēta |
Apkaime | Centrs, Skanste |
Garums | 1257 m[1] |
Atklāta | 1932. g. |
Joslu skaits | 2 |
Segums | asfalts |
Celtnes | Place Eleven |
Sporta iela Vikikrātuvē |
Sporta iela ir iela Vidzemes priekšpilsētā, Rīgas centrā un Skanstē. Tā sākas pie Krišjāņa Valdemāra un Bruņinieku ielas krustojuma un beidzas krustojumā ar Lapeņu ielu. Ielas garums ir 1257 metri.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta ielas nosaukums saistīts ar sportiskajām un sabiedriskajām aktivitātēm agrākajos Rīgas pilsētas ganību laukos 20. gadsimta sākumā. 1910. gadā uzceltajā hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu notika V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1914. gada vasarā Rikšošanas sporta biedrības hipodromā Sporta ielas apvidū notika Otrās Krievijas olimpiādes vieglatlētikas, smagatlētikas un vingrošanas sacensības.[2] Arī vēlāk bez jāšanas sacensībām šeit notika sacensības vieglatlētikā, futbolā un autosportā.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sporta iela ir savienota ar šādām ielām:
- Bruņinieku iela;
- Krišjāņa Valdemāra iela;
- Vesetas iela;
- Grostonas iela;
- Skanstes iela;
- Vilhelma Ostvalda iela;
- Lapeņu iela.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ citariga.lv