Silene (zeme)

Silene (latīņu: Sillene) bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz Upītes un Saules zemes robežām. Silenes sastāvā līdz 15. gadsimtam ieskaitīta arī Sidrabenes zeme. Pēc Augusta Bīlenšteina uzskata Silenes zemes galvenais pilskalns ir bijis Silenes Augstais kalns tagadējā Vilces pagastā.

Vēsture

Pirmo reizi Silenes zeme pieminēta Zemgales dalīšanas līgumā 1254. gadā, tās pārvaldei tika iecelts savs fogts, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā. Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā Silenes zemes dienvidu daļu iekļāva Žemaitijas sastāvā.

Mūsdienās Silenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas Žeimele, Pasvale, Linkuva, Jonišķi, Pakroja un Latvijas Vilce un Augstkalne.

Dokumenti

Vienošanās par Silenes zemes piešķiršanu Rīgas arhibīskapam 1254. gadā:
Rīgas arhibīskapa Alberta II, Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra Sainas Eberharda vienošanās par Zemgales dalīšanu 1254. gada aprīlī.
"Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieka Livonijā, vācu mestra Sainas Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales bīskapijas dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti:

1. arhibīskapam piekritusi Silene un Žagare, domkapitulam Dobene un Spārnene, Vācu ordenim Tērvete un Dobele;

2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības;

3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu."

Ārējās saites

Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Silenes nodošanu Rīgas arhibīskapam no www.herder-institut.de (latīniski)
Silenes Augstais kalns Vilces pagastā
Marius Bartašius. Lietuvos Žiemgalos kultūrinis regionas Žiemgala, 2012 — Nr. 1, 15.—25 lpp. (lietuviski par zemgaļu zemēm Lietuvas ziemeļos)