Sibiraki

Sibiraki (poļu: sybirak, dsk. sybiracy) politiskā nozīmē bija poļi, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju, ietverot šajā jēdzienā arī Arktiku un ziemeļu Kazahstānu.^[1] Citā nozīmē šis termins, analoģiski krievu "sibirjak", var apzīmēt jebkuru Sibīrijas iedzīvotāju.^[2]

Carisma laikmets

Pirmie zināmie poļi, kas tika izsūtīti uz Sibīriju, bija 60 Polijas un Lietuvas karagūstekņi 1617. gadā, kurus nosūtīja uz Toboļsku. Līdz 1645. gadam tika izsūtīti ap 1500 dažādu tautību karagūstekņu, starp kuriem vairākums bija poļi un lietuvieši.

Krievijas impērijas varas iestādes izsūtīja daudzus poļus uz Sibīriju, sākot ar 18. gadsimta pretiniekiem Krievijas impērijas pieaugošajai ietekmei Polijas—Lietuvas ūnijā (īpaši 1768.—1772. gada Baras konfederācijas locekļus).^[3]

Pēc Krievijas sodu likuma maiņas 1847. gadā trimda un soda darbs (katorga) kļuva par parastu sodu nacionālo sacelšanos dalībniekiem Krievijas impērijā. Tas noveda pie tā, ka aizvien vairāk poļu tika nosūtīti uz Sibīriju katorgā un pēc tam kļuva pazīstami kā sibiraki. Daļa no viņiem, kuriem bija aizliegts atstāt reģionu arī pēc soda izciešanas, tur izveidoja poļu minoritāti Sibīrijā. Lielākā daļa no viņiem nāca no 1830.—1831. gada sacelšanās un 1863.—1864. gada sacelšanās dalībniekiem un atbalstītājiem,^[4] no 1905.—1907. gada sacelšanās dalībniekiem un no simtiem tūkstošu cilvēku, kas tika deportēti padomju iebrukuma rezultātā Polijā 1939. gadā.^[5]

19. gadsimta beigās uz Sibīriju pārcēlās arī ierobežots skaits brīvprātīgu poļu kolonistu, kurus piesaistīja reģiona ekonomiskās iespējas.^[5] Simtiem poļu piedalījās Transsibīrijas dzelzceļa būvniecībā. Ievērojami poļu zinātnieki pētīja Sibīriju, piemēram, Aleksandrs Čekanovskis, Jans Čerskis, Benedikts Dibovskis, Viktors Godļevskis, Broņislavs Piłsudskis.

Daļai sibiraku pēc 1857. gada amnestijas tika atļauts atgriezties Krievijas kontrolētajā Polijā. Grupa, kas bija populāra jaunatnes vidū laika posmā pirms 1863.—1864. gada sacelšanās, atbalstīja "organiskā darba" ideju — infiltrēšanos varas struktūrās bez bezcerīgu dumpju rīkošanas. Tomēr sacelšanās laikā tā sabruka, nespējot vienoties par kopīgu pozīciju un sadaloties starp "sarkanajiem" un "baltajiem".^[6]

Ap 1860. gadiem Sibīrijā dzīvoja aptuveni 20 000 poļu. 1866. gadā notika neveiksmīga poļu katordznieku — ceļu būvnieku Apbaikāla sacelšanās. Tomēr pēc tās sakāves poļu stāvoklis tika uzlabots.^[5]

Padomju deportācijas

Otrā pasaules kara sākumā padomju vara deportēja simtiem tūkstošu Polijas pilsoņu, lielākoties četros masveida viļņos. Pēc nepilnīgiem NKVD dokumentiem to skaits bija no 309 000 līdz 381 220.^[7]^[8] Apmēram 55% deportēto bija sievietes.^[9]

Padomju vara neatzina etniskās minoritātes par Polijas pilsoņiem, un daži skaitļi ir balstīti uz tiem, kuriem tika piešķirta amnestija, nevis deportēti,^[7] un ne visiem bija tiesības uz amnestiju, tāpēc reālie skaitļi ir lielāki.^[10] Daļa avotu nosauc kopējo no Polijas teritorijas deportēto skaitu no 1 līdz 2 miljoniem.^[11]^[12]^[13]

Atsauces

↑ Siberia and sybirak.
↑ Stanisław Dubisz, ed. (2006). "Sybirak". Uniwersalny słownik języka polskiego. Warsaw: PWN. p. 5426. ISBN 83-01-12837-2.
↑ Norman Davies, Europe: A History, Oxford University Press, 1996, ISBN 0-19-820171-0, Google Print, p.664
↑ Dennis J. Dunn (2004). The Catholic Church and Russia: Popes, Patriarchs, Tsars, and Commissars. London: Ashgate Publishing. p. 57. ISBN 0-7546-3610-0.
↑ ^5,0 ^5,1 ^5,2 Jerzy Jan Lerski, Piotr Wróbel, Richard J. Kozicki, Historical Dictionary of Poland, 966-1945, Greenwood Publishing Group, 1996, ISBN 0-313-26007-9, Google Print, 538
↑ "sybiracy". Internetowa encyklopedia PWN. Warsaw: PWN.
↑ ^7,0 ^7,1 Polian, P. (2004). Against their Will, CEU Press, ISBN 963-9241-73-3. p. 118.
↑ Poland Under Occupation
↑ B. G. Smith. The Oxford Encyclopedia of Women in World History: 4 Volume Set. Oxford University Press. 2008 p. 470.
↑ Rees, L. (2008). World War Two Behind Closed Doors, BBC Books, ISBN 978-0-563-49335-8. p. 64.
↑ "Holocaust: Five Million Forgotten: Non Jewish Victims of the Shoah".
↑ Światowy Dzień Sybiraka
↑ Kresy-Siberia Foundation, Fact that you must know

[1] Siberia and sybirak.

[2] Stanisław Dubisz, ed. (2006). "Sybirak". Uniwersalny słownik języka polskiego. Warsaw: PWN. p. 5426. ISBN 83-01-12837-2.

[3] Norman Davies, Europe: A History, Oxford University Press, 1996, ISBN 0-19-820171-0, Google Print, p.664

[4] Dennis J. Dunn (2004). The Catholic Church and Russia: Popes, Patriarchs, Tsars, and Commissars. London: Ashgate Publishing. p. 57. ISBN 0-7546-3610-0.

[HistDic-5] 5,0 ^5,1 ^5,2 Jerzy Jan Lerski, Piotr Wróbel, Richard J. Kozicki, Historical Dictionary of Poland, 966-1945, Greenwood Publishing Group, 1996, ISBN 0-313-26007-9, Google Print, 538

[6] "sybiracy". Internetowa encyklopedia PWN. Warsaw: PWN.

[Polian-7] 7,0 ^7,1 Polian, P. (2004). Against their Will, CEU Press, ISBN 963-9241-73-3. p. 118.

[8] Poland Under Occupation

[9] B. G. Smith. The Oxford Encyclopedia of Women in World History: 4 Volume Set. Oxford University Press. 2008 p. 470.

[10] Rees, L. (2008). World War Two Behind Closed Doors, BBC Books, ISBN 978-0-563-49335-8. p. 64.

[11] "Holocaust: Five Million Forgotten: Non Jewish Victims of the Shoah".

[12] Światowy Dzień Sybiraka

[13] Kresy-Siberia Foundation, Fact that you must know

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]