Seksisms
Seksisms (no latīņu: sexus – "dzimums") sevī ietver dažādus aizspriedumus un apzinātu diskrimināciju pret kādu no dzimumiem, ar ko visbiežāk sastopas tieši sievietes. Šī iemesla dēļ to nereti mēdz saukt arī par dzimumdiskrimināciju, kur vainīgā persona tiek apzīmēta par seksistu.
Kopsavilkums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seksisms sevī ietver dažādus aizspriedumus un apzinātu diskrimināciju pret kādu no dzimumiem.[1] Savā galējā formā tas var ietvert seksuālo uzmākšanos vai arī gluži pretēji — naida izrādīšanu pret sievietēm (misogīnija) vai vīriešiem (misandrija).[1][2]
Seksisms var izpausties kā pārliecība, ka viens dzimums ir pārāks vai vairāk nozīmīgs nekā otrs.[1] Tāpat tas var uzlikt zināmas "robežas", ko katram no attiecīgajiem dzimumiem vajadzētu un drīkstētu darīt, kas galvenokārt izpaužas kā dažādu stereotipu uzturēšana un veicināšana sabiedrībā.[1][3] Lai gan no seksisma var ciest gan vīrieši, gan sievietes, visbiežāk ar to saskaras tieši sievietes un meitenes.[1][4]
Seksismu var demonstrēt dažādi — tie var būt žesti, verbāli izteikumi gan rakstveidā, gan mutvārdos, video, attēli, kā arī specifiska attiecīgās personas rīcība.[4] Seksistiski izteicieni ir problemātiski, jo tie sevī ietver neveselīgu vēstījumu izplatīšanu, kuru mērķis ir vai nu apklusināt, vai aizskart kāda dzimuma cieņu un vietu sabiedrībā.[3][4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš agrārās revolūcijas sākuma, kad, attīstoties lauksaimniecībai un izveidojoties pirmajām civilizācijām, vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.[5] Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša īpašumam, kuru dzīvi lielākoties noteica tēvs, vīrs vai brālis.[5]
Hammurapi likumi, kas tika izstrādāti ap 18. gadsimtu p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja Senajā Divupē, kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 sudraba šekeļi, kamēr par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.[6]
Senajā Grieķijā 5. gadsimtā p.m.ē., nostiprinoties tiešās demokrātijas principiem, sievietes turpināja izjust diskrimināciju — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcēs, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga izglītība, kā arī nebija tiesību tirgoties un piedalīties filozofiskos disputos.[7]
Arī Senajā Romā attieksme pret sievietēm bija līdzīga — tās galvenokārt atradās tēva vai vīra aizgādībā, nedrīkstēja ieņemt lielāko daļu valsts amatu un piedalīties vēlēšanās. Tiesa, sākot ar vēlo republikas posmu, sievietes ieguva plašākas tiesības veidot savu biznesu un rūpēties par savu finansiālo stāvokli.[8]
Sabiedrībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seksisms spēlē būtisku lomu mūsdienu sabiedrībā, kur tas ir novērojams gandrīz katrā valstī. Tā, piemēram, 2021. gada martā britu laikraksts The Guardian ziņoja, ka tūkstošiem britu studentu un skolēnu bija iesnieguši sūdzības par piedzīvotu seksistisku attieksmi skolās un univeristātēs, kur galvenie upuri bija tieši nepilngadīgas meitenes, jaunas sievietes un skolotājas.[9] Ziņojumā bija norādīts, ka meitenes regulāri sastopas ar pēkšņu svārku pacelšanu no puišu puses, tiek prasītas kailfotogrāfijas, kā arī piedāvātas nepamatotas dzimumattiecības dažādos ārpusstundu pasākumos.[9] Tāpat starp cietējām bija arī atsevišķas skolotājas, kuras bija saskārušās ar seksuālo uzmākšanos no vīriešu kārtas audzēkņu puses.[9]
Saskaņā ar atsevišķu feministu pausto viedokli The Moscow Times tīmekļa vietnē, Krievijā vēl joprojām pastāv pilnīgi patriarhāla sabiedrība, kurā sievietēm ir otršķirīga loma.[10] Feministes uzsver, ka Krievijā ir salīdzinoši augsti vardarbības rādītāji pret sievietēm, kas no varasiestāžu puses netiek pilnvērtīgi rīsināti, jo sabiedrībā ir iesakņojušies dažādi aizspriedumi par to kādai būtu jābūt sievietes lomai ikdienas dzīvē.[10]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seksisms ir novērojams arī Latvijas sabiedrībā, kur no tā visbiežāk cieš tieši sievietes. Saskaņā ar Latvijas Cilvēktiesību centra publicēto informāciju ar seksismu un naida runu galvenokārt nākas saskarties sievietēm, kas atrodas politikā, žurnālistikā, nodarbojas ar aktīvismu, vai ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem.[4] Latvijā ir zināmi gadījumi, kad žurnālistes un redzamas aktīvistes vērsušās policijā par naida runu uz dzimumu pamata, bet līdz šim neviens kriminālprocess nav ierosināts.[4]
Viena no aktīvākajām organizācijām, kas Latvijā seko līdzi seksisma pārkāpumiem, ir biedrība "Centrs MARTA". Tā, piemēram, 2017. gada maijā biedrība nosūtīja publisku vēstuli uzņēmumam AS "Cēsu alus", kurā tika uzsvērts, ka atsevišķu pudeļu korķīšu dizains mārketinga nolūkos izcēlās ar izteiktiem seksisma elementiem, attēlojot atkailinātas sievietes ķermeņa daļas.[11] Tāpat 2019. gada vasarā rezonansi guva arī notikumi Grīziņkalnā, Rīgā, kad Ghetto Games ietvaros "Centrs MARTA" ziņoja par seksistiski orientētiem plakātiem, kas spēļu laikā attēloja sievietes kā pasīvus seksualizētus objektus dažādās ainās, kā arī atspoguļoja meitenes iesaistītas kautiņā.[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Gina Masequesmay. «Sexism». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
- ↑ «Sexism at work». eige.europa.eu. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Madara Kanasta. «Par ikdienas seksismu, plakātiem un to, kāpēc svarīgi neklusēt». lvportals.lv. Centrs "MARTA", 2019. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Paula Dēvica. «Cilvēktiesību centra direktore: Pēdējos gados pieaug seksisms un naida runa pret sievietēm». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 30. oktobris. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
- ↑ 5,0 5,1 Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 109. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
- ↑ Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 82.-83. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
- ↑ Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 110.-111. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
- ↑ Lesley Adkins, Roy A. Adkins. Handbook To Life in Ancient Rome (2. izd.). New York : Facts On File, 2004. 376.-377. lpp. ISBN 0-8160-5026-0.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Jessica Murray. «Government still has no strategy for tackling sexism in schools, say teachers». amp.theguardian.com. The Guardian, 2021. gada 20. marts. Skatīts: 2021. gada 31. oktobris.
- ↑ 10,0 10,1 Zalina Marshenkulova. «Russia Celebrates Misogyny, Not Equality on Women's Day». themoscowtimes.com. The Moscow Times, 2020. gada 9. marts. Skatīts: 2021. gada 31. oktobris.
- ↑ «Seksisms produkta dizainā». marta.lv. "Centrs MARTA". 2017. gada 19. maijs. Skatīts: 2021. gada 30. oktobris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seksisms |
- Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ieraksts (angliski)
- Encyclopaedia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|