Salmoneloze

Salmoneloze (salmonellosis) ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko ierosina salmonellu baktērijas.

Vairumam inficēto cilvēku ir caureja, drudzis, vemšana un vēderkrampji, kas veidojas tuvāko 12—72 stundu laikā pēc inficēšanās. Vairumā gadījumu slimība ilgst 4—7 dienas, lielākā daļa cilvēku atgūst veselību bez īpašas ārstēšanas. Dažos gadījumos var būt tik smaga caureja, ka cilvēkam veidojas pastiprināta atūdeņošanās un viņš ir jāhospitalizē.

Atūdeņošanos ārstē ar intravenozu šķidrumu lietošanu. Simptomu, piemēram, drudža samazināšanai var tikt lietotas zāles. Smagos gadījumos baktērijas var izplatīties no zarnām uz asinsriti, pēc tam uz ķermeņa daļām, to sauc par vēdertīfu un ārstē ar antibiotikām. Lielāka iespēja saslimt ar salmonelozi ir veciem cilvēkiem, zīdaiņiem un tiem, kam ir pavājināta īmūnsistēma. Dažiem cilvēkiem pēc pārciestas salmonelozes var būt hronisks artrīts.

Salmonellu baktērijas ir izturīgas ārējā vidē. Tās iet bojā 5—25 minūšu laikā pēc karsēšanas 70—75 °C temperatūrā, dažu sekunžu laikā pēc karsēšanas 100 °C temperatūrā. Sālītos un žāvētos produktos tās var izdzīvot pat vairākus mēnešus, ūdenī — līdz 10 nedēļām, olās — 3 nedēļas.

No saslimšanas ar salmonelozi var izvairīties, nelietojot uzturā jēlus un termiski nepietiekami apstrādātus produktus, kā arī ievērojot personisko higiēnu.

2007. gadā Latvijā tika reģistrēti 625 saslimšanas gadījumi.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
• DMOZ ieraksts (angliski)