Saipana

Saipana
Saipan
Salas lielākais ciems Garapana naktī
Saipana Saipana
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	15°11′N 145°45′E
Arhipelāgs	Marianas salas
Platība	118.98 km²
Garums	19 km
Platums	9 km
Krasta līnija	68.6 km
Augstākais kalns	Takpočao 474 m
Administrācija
Ziemeļu Marianas Salas
Lielākais ciems	Garapana
Demogrāfija
Iedzīvotāji	43 385 (2020)
Blīvums	399.8/km²
Saipana Vikikrātuvē

Saipana (angļu: Saipan) ir Ziemeļu Marianas Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, Marianas salu arhipelāgā. Valsts likumdošanas un izpildvara atrodas Kapitolhilas ciematā salas vidusdaļā, bet tiesu vara — Susupē salas dienvidos, tādēļ Saipanas municipalitāte, kas aptver visu salu, tiek uzskatīta par valsts galvaspilsētu. Saipana ir otra lielākā sala pēc Guamas Marianas salu arhipelāgā un apdzīvotākā sala valstī — šeit mīt 92 % iedzīvotāju.

Ģeogrāfija

Sala izvietojusies Marianas salu arhipelāga dienviddaļā. No Tinianas salas dienvidrietumos to šķir 9 km platais Saipanas šaurums, bet 117 km uz ziemeļiem atrodas Anatahanas sala. Sala ir jauktas vulkāniskas un koraļļu izcelsmes. Salas rietumu krastā ir smilšu liedagi un koraļļu rifi veido lielu lagūnu, bet austrumu krasts — kraujš un klinšains un to apjož rifi. Salas augstākais punkts ir smilšakmens Takpočao kalns 474 m vjl. 3 km uz ziemeļiem no tā atrodas 237 m augsts apdzisis vulkāns Ačugao. Salā mitrs tropu klimats, bieži cikloni.

Salā mīt vairākas endēmas putnu sugas. Salas piekrastē un rietumu lagūnā izveidoti vairākas aizsargājamās dabas teritorijas.

Vēsture

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka sala bijusi apdzīvota jau pirms 4000 gadiem. Domājams, ka pirmie eiropieši, kas atklāja salu, bija spāņu ekspedīcija Fernāna Magelāna vadībā 1521. gada 6. martā. Spānija formāli ieņēma Marianas salas 1668. gadā, kad tajās ieradās misionāru ekspedīcija un nodēvēja Saipanu par Sanhosē (San José) salu. Pēc 1670. gada sala kļuva par populāru kuģu pieturas punktu, kur tie papildināja dzeramo ūdeni un pārtiku. Tas izsauca vietējo iedzīvotāju populācijas dramatisku samazināšanos no eiropiešu ievazātajām slimībām un konfliktiem par zemi. Atlikušie iedzīvotāji čamorri 1720. gadā tika pārcelti uz netālo Guamu, bet salā tika attīstīta liellopu un cūku audzēšana, lai apgādātu spāņu kuģus to ceļā uz Meksiku.

Pēc 1898. gada Spānijas—ASV kara salas ieguva ASV, kas tās 1899. gadā pārdeva Vācijai. Vācija salas pārvaldīja kā daļu no Vācu Jaungvinejas kolonijas, bet nebija mēģinājumu tās kolonizēt vai attīstīt. 1914. gadā Pirmā pasaules kara laikā salas ieņēma Japāna, kurai 1919. gadā Nāciju Līga piešķīra tiesības tās pārvaldīt kā mandātteritoriju. 1920. gadā sākās intensīva Saipanas kolonizēšana — uz to pārcēlās japāņu, korejiešu, taivāniešu un okinaviešu kolonisti, kas salā attīstīja cukurniedru audzēšanu, kā arī intensīvi attīstīja infrastruktūru — ostas, ceļus, skolas u.c. 1943. gadā salā bija 29 tūkstoši japāņu kolonistu un ap 4000 čamorru un karolīniešu.

Otrā pasaules kara laikā sala tika ievērojami nocietināta; tajā atradās ap 30 000 karavīru liels japāņu garnizons. 1944. gada vasarā salu ieņēma ASV spēki, bet tikai ap 900 japāņu karavīru tika saņemti gūstā. Bojā gāja arī ap 20 000 civiliedzīvotāju.

Pēc kara Marianas salas kļuva par ASV Klusā okeāna Aizbildniecības teritorijas daļu un Saipanas salā dominēja ASV militārās struktūras. 1978. gadā Saipana kļuva par municipalitāti ASV sadraudzības statusā esošajā valstī Ziemeļu Marianas Salu sadraudzībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saipana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)