Rivne

Rivne
Рівне
Sobornas iela Rivnē
Karogs Ģerbonis
Rivne
Koordinātas: 50°37′10″N 26°15′04″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Rivnes apgabals
Rajons	Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības	1939
Platība
• Kopējā	58,24 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	245 289
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.city-adm.rv.ua/
Rivne Vikikrātuvē

Rivne (ukraiņu: Рівне) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Rivnes apgabala centrs.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1283. gadā kā Galīcijas-Volīnijas kņazistes pilsēta. 14. gadsimta beigās tā iekļauta Lietuvas lielkņazistē, 1569. gadā kļuva par Polijas—Lietuvas kopvalsts daļu. No 1723. gada pilsēta bija viens no svarīgākajiem Ļubomirsku dzimtas īpašumiem.

Pēc Polijas Trešas dalīšanas 1795. gadā nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 1919. gadā īsu brīdi bija Ukrainas Tautas republikas pagaidu galvaspilsēta. 1921. gada Rīgas miera rezultātā Rivni iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Otrā pasaules kara sākumā, pēc Polijas kampaņas 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu. No 1941. gada 28. jūnija līdz 1944. gada 2. februārim atradās vācu okupācijā, bija Ukrainas reihskomisariāta administratīvais centrs. No 1991. gada ir Ukrainas Rivnes apgabala centrs.

Cilvēki

Rivne ir riteņbraucēja Serhija Hončara (Сергій Гончар, 1970), politiķa Jurija Lucenko (Юрій Луценко, 1964) un poļu sabiedriskās darbinieces Annas Valentinovičas (Anna Walentynowicz, 1929—2010) dzimtā pilsēta.

19. gadsimta sešdesmitajos gados vietējā skolā mācījās krievu rakstnieks Vladimirs Koroļenko (Владимир Галактионович Короленко, 1853—1921), bet 20. gadsimta sākumā — amerikāņu ekonomists Saimons Kuznecs (Simon Kuznets, 1901—1985). Pirmā pasaules kara laikā Rivnes hospitālī strādāja lielkņaze Olga Aleksandrovna (Ольга Александровна, 1882—1960).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rivne.