Pāriet uz saturu

Rīgas "Dinamo" (1946—1995)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par agrāko komandu. Par pašreizējo komandu skatīt rakstu Rīgas "Dinamo".
Dinamo
Dinamo
Pilsēta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dibināts 1946
Halle Rīgas Sporta pils

Rīgas Dinamo bija hokeja meistarkomanda Latvijas PSR un Latvijā, kas ar dažādiem nosaukumiem pastāvēja no 1946. līdz 1995. gadam. Komandas bāze atradās Rīgā un mājas spēles aizvadīja Rīgas Sporta pilī.

1946.—1968. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1946. gadā "Rīgas Dinamo" debitēja pirmajā PSRS čempionātā, kur sacentās ar 11 citām komandām, izcīnot ceturto vietu. 1949. gadā to pārdēvēja par Rīgas "Daugavu".

Ar mainīgām sekmēm komanda spēlēja PSRS augstākajā līgā līdz 1963. gadam, tad no 1964. līdz 1973. gadam cīnījās PSRS otrās un trešās līgas turnīros. 1967. gadā "Daugava" bija 2. līgas pēdējā vietā un no priekšpēdējās vietas to šķīra 19 punkti (sezonas gūto un zaudēto vārtu starpība bija 115:204). Šajā laikā rezultatīvākais komandas spēlētājs bija Elmārs Bauris.[1]

1968.—1991. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būtiskas pārmaiņas komandā notika 1968. gadā, kad Latvijas PSR valdība nolēma, ka hokejs varētu būt reprezentatīvs sporta veids, kuru jāatbalsta. Klubu pārdēvēja atkal par "Rīgas Dinamo", no Maskavas uzaicināja jaunu un ambiciozu treneri V. Tihonovu, kurš bija apņēmies piecu gadu laikā komandu ievest augstākajā līgā. 1970. gadā Rīgā atklāja pirmo slēgto mākslīgā ledus arēnu — “Rīgas Sporta pili”, kas ievērojami uzlaboja sportistu treniņu apstākļus (līdz tam gan treniņi, gan spēles notika zem klajas debess). Kaut sportisti bija amatieri un katrs kur strādāja pamatdarbā, tika ieviests regulārs atalgojums par spēlēšanu klubā: 200-300 rubļu (plus 100 rubļu prēmija par uzvaru).

Tā kā laba līmeņa vietējo hokejistu bija maz, treneris sāka importēt spēlētājus no PSRS - te ieradās Vjačeslavs Nazarovs, Aleksandrs Klinšovs, Pjotrs Vorobjovs u.c. 1970. gados komandā vidēji 12 spēlētāji bija no citurienes un tikai kādi 8 bija vietējie hokejisti. Komanda spēlēja tikai ar divām pilnībā nokomplektētām maiņām, pamatsastāvā iekļaujot arī talantīgākos juniorus (piemēram, 1973. gadā tobrīd tikai 16 gadus veco Helmutu Balderi). Tā kā spēlētāju deficīta dēļ nevarēja nokomplektēt pilnvērtīgu trešo maiņu, Tihonovs ieviesa spēli četrās maiņās - vienas spēcīgas vietā laukumā laida divas vājas īsākā laika posmā, - kas izrādījās ļoti veiksmīgi: spēles otrajā pusē hokejisti saglabāja vairāk spēku un spēlēja ātrāk par pretiniekiem. Vēl viens Tihonova jaunievedums bija kopīga spēļu videoierakstu analīze. Tika ieviesta strikta disciplīna, par treniņu kavēšanu un alkohola lietošanu pat ārpus treniņu procesa spēlētājus sodīja (piemēram, V. Hatuļevu pat padzina no kluba par dzeršanu, kaut viņš bija spēcīgākais aizsargs komandā). Komandas vasaras sporta nometnes bija Kandavā, kur viņi dzīvoja prom no ģimenēm kazarmu režīmā, maksimāli trenējoties.

Jau 1968. gadā komanda izcīnīja 3. vietu otrajā līgā, bet 1969. gadā izcīnīja 1. vietu, pārceļoties uz pirmo līgu. 1972. gadā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 1. vietu pirmajā līgā - apsteidzot tuvākos pretiniekus par 20 punktiem, - un ieguva tiesības spēlēt PSRS augstākajā līgā. Šajā laikā slavenākā Rīgas "Dinamo" spēle notika 1977. gada 23. februārī, kad rīdzinieki pilnīgi negaidīti Maskavā sagrāva titulēto armijas superklubu Maskavas "CSKA" (ЦСКА - Центральный Спортивный Клуб Армий). Savukārt H. Balderi šajā sezonā ar 36 spēlēs gūtiem 40 vārtiem un 23 piespēlēm atzina par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Pēc šīs uzvaras V. Tihonovu uzaicināja par treneri uz CSKA, kur, iesaukts armijā, bija spiests spēlēt arī Balderis.

Kluba trenēšanu pārņēma Ēvalds Grabovskis, Vladimirs Jurzinovs, Pjotrs Vorobjovs. Klubs bija stabila augstākās līgas vidusmēra komanda, kas spēlēja labi organizētu hokeju, fiziskās sagatavotības un disciplīnas dēļ dažkārt spējot uzveikt meistarības ziņā krietni spēcīgākas komandas. Sezonu parasti pabeidza, atrodoties 4.-6. vietā. Par komandas labāko sniegumu uzskata 1987./1988. gada sezonu, kad tika izcīnītas PSRS hokeja čempionāta sudraba godalgas (čempionāta fināls bija tūlīt pēc ziemas olimpiskajām spēlēm, un liela daļa pretinieku komandu spēlētāju bija salīdzinoši sliktākā formā par rīdziniekiem), bet Rīgas “Dinamo” vārtsargs Vitālijs Samoilovs kļuva par olimpisko čempionu. Īpašu ievērību izpelnījās jaunais rīdzinieku vārtusargs Artūrs Irbe, kuru Jurzinovs ielika vārtos, lai ļautu atpūsties pēc olimpiādes pārgurušajam Samoilovam, taču izrādījās, ka otrais numurs nespēlēja sliktāk par pirmo.

1989.-1990. gada sezonā Rīgas "Dinamo" Ziemeļamerikā aizvadīja supersēriju spēlēs ar NHL klubiem (Rīgas komandas bilance 2-1-4). 1989. gada 19. septembrī savās mājās uzņēma Vašingtonas "Capitals" (1:2), 1990. gada 14. septembrī uzņēma Monreālas "Canadiens" (2:4).

1991.—1995. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PSRS sabrukuma bijusī Rīgas "Dinamo" ar dažādiem nosaukumiem (HK "Rīga", "Rīga-Stars", HK "Pārdaugava") piedalījās „Starpvalstu hokeja līgas čempionātos". 1995. gadā komanda beidza pastāvēt, bet daudzi tās spēlētāji bija iekļauti Latvijas hokeja izlasē.

Komandas treneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vārds, uzvārds Periods
Jānis Dobelis 1946. - 1949.
Edgars Klāvs 1949. - 1961.
Anatolijs Jegorovs 1961. - 1962.
Georgijs Firsovs 1962. - 1963.
Staņislavs Motls 1967. - 1968.
Viktors Tihonovs 1968. - 1977.
Ēvalds Grabovskis 1977. - 1980.
Vladimirs Jurzinovs 1980. - 1989.
Ēvalds Grabovskis 1989. - 1991.
Jevgeņijs Banovs 1992.
Juris Reps 1992. - 1994.
Mihails Beskašnovs 1994. - 1995.
Leonīds Beresņevs 1995.


Komandas nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rīgas "Dinamo" (1946–1948)
  • Rīgas "Daugava" (1949–1958)
  • RVR (1958–1960)
  • Rīgas "Daugava" (1960–1967)
  • Rīgas "Dinamo" (1968–1991)
  • HK "Rīga" (1991)
  • "Rīga Stars" un HK "Pārdaugava" (1991–1992)
  • HK "Pārdaugava" (1993–1995)

Rezultāti PSRS čempionātos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apzīmējumi: GP = Aizvadītās spēles, W = uzvaras, L = zaudējumi, T = neizšķirti, Pts = punkti, GF = gūtie vārti, GA = zaudētie vārti

Season GP W T L Pts GF GA Vieta Kauss un izslēgšanas spēles
1946-47 3 2 1 0 4 13 9 (2. "B" apakšgrupā) -
1946-47 3 2 1 0 5 9 2 4. (1. turnīrā par 4./7. vietu) -
1947-48 18 11 2 5 24 81 48 4. -
1948-49 18 8 3 7 19 55 53 6. -
1949-50 22 10 3 9 23 84 72 6. -
1950-51 5 0 1 4 1 13 25 (6. vieta "B" apaksgrupā) -
1950-51 5 2 1 2 5 17 17 10. (4. turnīrā par 7./12. vietu) Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Himik" (9:4)
Kausa 1/8 fināls: Minskas "Spartak" (1:3)
1951-52 6 3 1 2 7 24 9 (2. vieta "B" apaksgrupā) -
1951-52 10 1 0 9 2 19 51 5. Kausa 1/16 fināls: Tallinas "Spartak" (24:2)
Kausa 1/8 fināls: Čeļabinskas "Dzeržiņec" (5:2)
Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (0:6)
1952-53 5 1 1 3 3 13 16 (4. vieta "B" apaksgrupā) -
1952-53 7 6 0 1 12 59 18 10. (1. turnīrā par 10./17. vietu) Kausa 1/16 fināls: Novosibirskas "Dinamo" (6:4)
Kausa 1/8 fināls: Sverdlovskas "Dinamo" (6:0)
Kausa 1/4 fināls: VVS MVO (2:5)
1953-54 16 5 1 10 11 50 90 6. Kausa 1/32 fināls: Rīgas Oficieru nams (11:4)
Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Medik" (11:4)
Kausa 1/8 fināls: Tallinas "Kalev" (30:2)
Kausa 1/4 fināls: CDSA (2:5)
1954-55 18 6 4 8 16 42 57 5. Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Spartak" (4:3)
Kausa 1/4 fināls: CSK MO (0:9)
1955-56 28 14 2 12 30 99 100 6. Kausa 1/32 fināls: Glazovas "Torpedo" (2:3)
1956-57 30 8 5 17 21 67 80 12. -
1957-58 6 0 0 6 0 14 44 (4. vieta "A" apakšgrupā) -
1957-58 28 5 1 22 11 61 135 16. (8. vieta turnīra par 9./16. vietu) -
1958-59 ?? ?? ?? ?? ?? ?? ?? 7. vieta otrajā divīzijā -
1959-60 25 0 1 24 1 43 169 (6. vieta "B" apakšgrupā) -
1959-60 4 1 0 3 2 10 31 18. (3. vieta turnīrā par 16./18. vietu) -
1960-61 16 0 1 15 1 39 97 (9. vieta "B" apakšgrupā) -
1960-61 18 2 3 13 7 46 84 19. (7. vieta turnīrā par 13./19. vietu) Kausa 1/16 fināls: Ļeņingradas "Kirovec" (2:6, 2:6)
1961-62 38 12 4 22 28 112 163 15. -
1962-63 19 4 2 13 10 46 98 (18. pirmajā kārtā) -
1962-63 18 7 0 11 14 62 74 18. (8. turnīrā par 11./20. vietu) -
1963-64 40 14 7 19 35 158 163 8. vieta otrajā divīzijā -
1964-65 40 22 3 15 47 180 145 3. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā -
1965-66 48 23 8 17 54 185 152 6. vieta otrās divīzijas otrajā apakšgrupā Kausa 1/32 fināls: Pavlovoposadas "Trud" (7:1)
Kausa 1/16 fināls: Gorkijas "Torpedo-2" (6:5)
Kausa 1/8 fināls: Novosibirskas "Sibirj" (7:5)
Kausa 1/4 fināls: CSKA (3:15)
1966-67 44 17 8 19 42 126 143 8. vieta otrajā divīzijā Kausa 1/16 fināls: Maskavas "Spartak" (0:5)
1967-68 44 6 3 35 15 115 204 12. vieta otrajā divīzijā Kausa 1/16 fināls: Kuibiševas SKA (3:6)
1968-69 40 22 4 14 48 132 106 3. vieta trešās divīzijas Rietumu zonā Kausa 1/16 fināls: Elektrostaļas "Kristall" (7:4)
Kausa 1/8 fināls: Gorkijas "Torpedo" (4:5)
1969-70 ?? ?? ?? ?? 83 316 85 1. vieta trešajā divīzijā Rietumu zonā -
1970-71 48 29 3 16 61 212 163 3. vieta otrajā divīzijā Kausa 1/32 fināls: Ņižņijtagilas "Sputņik" (2:6)
1971-72 48 28 8 12 64 229 148 3. vieta otrajā divīzijā Kausa 1/16 fināls: Ukrainas komanda (10:1)
Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Kriļja Sovetov" (3:1)
Kausa 1/4 fināls: Maskavas "Dinamo" (4:6)
1972-73 46 42 2 2 86 336 135 1. vieta otrajā divīzijā Kausa 1/8 fināls: Maskavas "Dinamo" (7:4)
Kausa 1/4 fināls: Čeļabinskas "Traktor"(2:4)
1973-74 32 13 2 17 28 120 130 6. Kausa 1/8 fināls: Maskavas “Dinamo” (1:5)
1974-75 36 15 9 12 39 152 152 5. -
1975-76 36 16 5 15 37 122 118 6. Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā
Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Kriļja Sovetov” (4:6)
1976-77 36 17 7 12 41 133 126 4. Kausa 1/4 fināls: 1. vieta apakšgrupā
Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Spartak” (3:4)
1977-78 36 13 8 15 34 118 135 6. -
1978-79 44 19 7 18 45 150 132 6. Kausa 1/8 fināls: 1. vieta apakšgrupā
Kausa 1/4 fināls: Maskavas “Spartak” (6:3)
Kausa 1/2 fināls: Maskavas “Dinamo” (3:4)
1979-80 44 16 4 24 36 134 162 8. -
1980-81 44 20 6 18 46 143 138 (5. vieta 1. posmā) -
1980-81 5 2 0 3 4 15 19 5. (turnīrā par 1./6. vietu) -
1981-82 44 13 5 26 31 147 181 (8. vieta 1. posmā) -
1981-82 12 2 1 9 5 45 63 8. (4. vieta turnīra par 5./8. vietu) -
1982-83 44 20 3 21 43 191 177 (5. vieta 1. posmā) -
1982-83 12 7 2 3 16 49 35 5. (1.vieta turnīrā par 5./8. vietu) -
1983-84 44 17 8 19 42 146 172 8. -
1984-85 36 9 6 21 24 108 149 (8. vieta pēc pirmajiem diviem posmiem) -
1984-85 16 9 3 4 21 62 47 7. (4. turnīrā par 4./8. vietu summā ar iepriekšējiem posmiem) -
1985-86 40 19 6 15 44 138 128 5. (divu posmu summā) -
1986-87 40 14 5 21 33 117 132 7. (divu posmu summā) -
1987-88 26 10 4 12 24 88 92 (10. vieta pirmajā posmā) Kausa 1/16 fināls: "Uricka SK" Kazaņa (7:4, 2:0)
1/8 fināls Gorkijas "Torpedo" (6:7, 3:4)
1987-88 18 11 3 4 25 66 46 2. izslēgšnas spēlēs (3. vieta otrajā posmā) Izslēgšanas spēles: 1/2 fināls Maskavas "Dinamo" (2:0, 3:5, 4:2)
fināls CSKA (3:7, 2:1, 2:4, 2:5)
1988-89 26 12 3 11 27 86 99 (7. vieta pirmajā posmā) -
1988-89 36 13 3 20 29 93 121 6. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) Līgas kausā 4. vieta priekšsacīkstēs
1989-90 30 17 4 9 38 93 64 (4. vieta pirmajā posmā) -
1989-90 48 26 7 15 59 148 117 4. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) -
1990-91 20 14 3 11 31 112 80 (6. vieta pirmajā posmā) -
1990-91 46 25 5 16 55 187 138 5. (otrajā kārtā ar iepriekšējā posma rezultātiem) -
1991-92 30 10 0 20 20 94 127 14. -
1992-93 20 12 2 6 26 66 51 (2. vieta pirmā etapa otrajā zonā) -
1992-93 42 19 8 15 46 142 125 (6. vieta otrajā posmā Rietumu konferencē) Izslēgšanas spēles: 1/8 fināls Omskas "Avangard" (2:5, 3:5)
1993-94 46 21 6 19 48 153 155 12. -
1994-95 52 14 4 34 32 99 168 14. vieta Rietumu zonā -
1991./1992. gada sezona sākās kā PSRS čempionāts, bet pēc PSRS sabrukuma to pārdēvēja par NVS hokeja čempionātu. No 1992. līdz 1996. gadam notika spēles Starpvalstu hokeja līgā (pēdējā sezonā Latvijas komandas nespēlēja).

Rīgas Dinamo spēles pret NHL klubiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Pretinieks Vārti
1988 Kalgari "Flames" 2—2
1988 Edmontonas "Oilers" 1—2
1988 Vankūveras "Canucks" 1—6
1988 Losandželosas "Kings" 5—3
1989 Čikāgas "Black Hawks" 1—4
1989 Sentluisas "Blues" 0—5
1989 Minesotas "North Stars" 2—1
1989 Vašingtonas "Capitals" 1—2
1990 Monreālas "Canadiens" 2—4

Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Punkti Vārti Rezultatīvas piespēles
Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti P/S
Helmuts Balderis U 497 332 216 545 1,10
Aleksejs Froļikovs U 370 142 112 254 0,69
Vladimirs Serņajevs U 311 164 56 220 0,71
Oļegs Znaroks U 336 100 119 219 0,65
Juris Reps U 337 180 49 206 0,61
Aleksandrs Beļavskis U 339 96 95 191 0,56
Mihails Deņisovs U 421 153 88 182 0,43
Pjotrs Vorobjovs U 345 113 96 177 0,51
Jevgeņijs Semerjaks U 389 88 79 167 0,43
Boriss V. Ponomarjovs U 182 126 73 160 0,88
Spēlētājs Poz Sp V
Helmuts Balderis U 497 332
Juris Reps U 337 180
Vladimirs Serņajevs U 311 164
Mihails Deņisovs U 421 153
Zigvards Salcevičs U 250 147
Andris Hendelis U 357 143
Anatolijs Kršeminskis U 248 143
Aleksejs Froļikovs U 370 142
Gunārs Krastiņš U 233 140
Boriss V. Ponomarjovs U 182 126
Spēlētājs Poz Sp RP
Helmuts Balderis U 497 216
Oļegs Znaroks U 336 119
Aleksejs Froļikovs U 370 112
Vjačeslavs Nazarovs A 577 109
Pjotrs Vorobjovs U 345 96
Aleksandrs Beļavskis U 339 95
Mihails Deņisovs U 421 88
Jevgeņijs Semerjaks U 389 79
Vladimirs Durdins A 590 74
Boriss V. Ponomarjovs U 182 73

Kluba spēlētāju rekordi PSRS augstākajā līgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «LHF sveic dzimšanas dienā leģendāro hokeja spēlētāju Elmāru Bauri.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2010. gada 2. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]