Pāriet uz saturu

Poļeska

Vikipēdijas lapa
Poļeska
pilsēta
Полесск
Labiavas pils
Labiavas pils
Ģerbonis: Poļeska
Ģerbonis
Location of Poļeska
Poļeska (Kaļiņingradas apgabals)
Poļeska
Poļeska
Koordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°E / 54.86028; 21.10694Koordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°E / 54.86028; 21.10694
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums Poļeskas rajons
Pilsētas tiesības 1642
Platība
 • Kopējā 11 km2
Augstums 1 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 6 954
 • blīvums 689,2/km²
Laika josla USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa polessk.gov39.ru
Poļeska Vikikrātuvē

Poļeska (krievu: Полесск), līdz 1946. gadam — Labiava (vācu: Labiau, poļu: Labiawa, lietuviešu: Labguva) ir pilsēta un rajona centrs netālu no Deimas upes ieteces Kuršu jomā. Atrodas agrākās Mazās Lietuvas teritorijā tagadējā Kaļiņingradas apgabalā.

Labiava veidojās ap 1249. gadā pirmoreiz minēto Vācu ordeņa pili pie Skalvas zemes robežas, no 1562. līdz 1587. gadam Labiavā par mācītāju kalpoja Bībeles tulkotājs lietuviski Jons Bretkūns (Jonas Bretkūnas, 1536—1602). Pilsētas tiesības tā ieguva 1642. gadā.

Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Labiavu pārdēvēja par Poļesku par godu Sarkanās armijas pulkvedim Sergejam Poļeckim.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]