Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga). Par oksidēšanas pakāpi (retumis oksidēšanas stāvokli) šis lielums nosaukts tādēļ, ka elektronu atdošana, veidojoties ķīmiskajai saitei, ir oksidēšanās. Oksidēšanas pakāpe ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam.
Kovalentajos savienojumos oksidēšanas pakāpe ir skaitliski vienāda ar pievilkto vai atvilkto elektronu pāru skaitu (kovalentās saites veidošanā vienmēr piedalās divi elektroni). Tie atomi, kuri dotajā savienojumā ir elektronegatīvāki, elektronus pievelk sev klāt. Piemēram, slāpeklis ir elektronegatīvāks par ūdeņradi un amonjaka NH3 molekulā trīsvērtīgā slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir −3. Savukārt slāpekļa trifluorīda NF3 molekulā trīsvērtīgajam slāpeklim oksidēšanas pakāpe ir +3, jo fluors ir elektronegatīvāks.
Oksidēšanas pakāpes skaitliskais lielums bieži (bet ne vienmēr) ir vienāds ar elementa vērtību. Vienkāršās vielās atomu oksidēšanas pakāpes ir 0, kaut arī vērtība ir cita (piemēram, F2 molekulā fluora vērtība ir 1, bet N2 molekulā slāpekļa vērtība ir 3). Tāpat oksidēšanas pakāpe atšķiras no vērtības, ja molekulā ir savstarpēji savienojušies vienādi atomi (piemēram, etāna C2H6 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe ir -3, kaut gan vērtība, kā parasti organiskos savienojumos, ir 4). Propāna C3H8 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe jau ir daļskaitlis. Neitrālā molekulā atomu oksidēšanas pakāpju algebriskā summa vienmēr ir nulle.
Oksidēšanas pakāpi parasti ķīmiskās formulās apzīmē virs elementa simbola, vispirms rakstot zīmi, tad ciparu (apzīmējot jonu lādiņus, vispirms raksta ciparu, tad zīmi).
Nestehiometriskiem savienojumiem oksidēšanas pakāpes jēdziens nav pielietojams.