Navesti
| Navesti | |
|---|---|
 | |
.png)  izteka ieteka | |
| Izteka | Tamsi purvs 58°48′09″N 25°47′15″E / 58.80250°N 25.78750°E |
| Ieteka | Pernu 58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°EKoordinātas: 58°29′37″N 24°53′59″E / 58.49361°N 24.89972°E |
| Baseina valstis |  Igaunija
|
| Garums | 101.7 km |
| Kritums | 60,2 m |
| Vidējā caurtece | 27,9 m³/s |
| Baseina platība | 3004.2 km² |
| Galvenās pietekas | Halliste, Sārjegi |
 Navesti Vikikrātuvē
| |
Navesti (igauņu: Navesti jõgi) ir upe Igaunijas vidienē, Pernu kreisā krasta pieteka. Veido apmēram pusi no Pernu upes baseina. Navesti tek caur Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķiem. Navesti garums 101,7 km. Sateci ar Pernu veido 38 km attālumā no ieteces Pērnavas līcī. Lejtecē Navesti tek caur mitriem, aplūstošiem mežu masīviem, tai skaitā Somā nacionālā parka teritorijā.[1]
Upes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Navesti ir ūdeņiem bagāta upe ar plašu vēdekļveida formas baseinu, kas aptver teritoriju no Jerves apriņķa Igaunijas vidusdaļā līdz pat Latvijas pierobežai valsts dienviddaļā. Upes kritums salīdzinoši neliels — 60,2 metri. Navesti iztek no Tamsi purva (igauņu: Tamsi soos), aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Jalametsas ciema, Jervas apriņķī.
Lejtecē Navesti plūst caur mitrāju mežiem un purvu teritorijām. Suitsnas purva apvidū (Somā nacionālā parka teritorija) veido sateci ar savu lielāko pieteku, 91,5 km garo Hallisti (pēc baseina platības pārsniedz Navesti). 12,7 km lejpus šīs sateces, pie Jēsū (igauņu: Jõesuu) ciema ietek Pernu.
Navesti sastopams sekojošas zivju sugu: augštecē — raudas un vēdzeles; vidustecē un lejtecē — raudas un līdakas.[2]
Apdzīvotas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā Navesti tek cauri mitru mežu masīviem un purviem, iedzīvotāju blīvums tās krastos ir neliels. Upes tecējumā atrodas vien daži nelieli ciemi, lielākie no tiem — Pilistveres, Imaveres, Jeleveres un Kānso ciemi.
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nosaukums | Pietekas virziens | Garums (km) |
Baseins (km²) |
|---|---|---|---|
| Pāsioja (Paasioja) | kreisā pieteka  |
9,1 | 10,5 |
| Keo grāvis (Kõo peakraav) | labā pieteka  |
7,9 | 11,9 |
| Jalametsas grāvis (Jalametsa kraav) | labā pieteka |
6,5 | 9,9 |
| Laukas grāvis (Lauka peakraav) | kreisā pieteka |
4,8 | 15 |
| Jeraveres strauts (Järavere oja) | labā pieteka |
9,6 | 27,5 |
| Resnas strauts (Räsna oja) | kreisā pieteka |
14,8 | 39,3 |
| Peanasti grāvis (Paenasti peakraav) | kreisā pieteka |
7,3 | 20,5 |
| Retla (Retla jõgi) | labā pieteka |
17,4 | 32,3 |
| Repu (Räpu jõgi) | labā pieteka |
20,4 | 54,7 |
| Kabalas grāvis (Kabala peakraav) | labā pieteka |
8,6 | 11,3 |
| Parikas strauts (Parika oja) | kreisā pieteka |
16,7 | 98 |
| Repu (Peleniku) strauts (Räpu oja (Põleniku oja)) | labā pieteka |
6,1 | 6,9 |
| Tēksi strauts (Medaoja) (Tääksi oja (Mädaoja)) | kreisā pieteka |
14,2 | 59,4 |
| Naelaoja (Naelaoja) | labā pieteka |
8,1 | 17,6 |
| Mēramas strauts (Määrama oja) | labā pieteka |
9,4 | 13,4 |
| Tipinas strauts (Tipina oja) | labā pieteka |
7,9 | 19,7 |
| Lehaveres strauts (Lõhavere oja) | kreisā pieteka |
18,2 | 49,7 |
| Jeleveres grāvis (Jälevere peakraav) | labā pieteka |
8,7 | 10,3 |
| Rēkas grāvis (Rääka kraav) | kreisā pieteka |
2,6 | 3,6 |
| Arjadi strauts (Arjadi oja) | kreisā pieteka |
18,7 | 52,2 |
| Sārjegi (Saarjõgi) | labā pieteka |
38,6 | 187,4 |
| Kānso strauts (Kaansoo oja) | labā pieteka |
6,9 | 7,4 |
| Tekeoja (Tõkkeoja) | labā pieteka |
4 | 3,8 |
| Tondinemmes grāvis (Tondinõmme peakraav) | labā pieteka |
9,9 | 13,3 |
| Tonoja (Toonoja) | kreisā pieteka |
5,8 | 14,5 |
| Veneoja (Veneoja) | labā pieteka |
10,5 | 20,6 |
| Halliste (Halliste jõgi) | kreisā pieteka |
91,5 | 1890.7 |
| Toheras (Mēltas) strauts (Tohera oja (Mäelta oja)) | labā pieteka |
2,5 | 5,1 |
| Siberi (Tehvri) strauts (Siberi oja (Tehvri oja)) | labā pieteka |
14,4 | 34,4 |
| Puistas strauts (Puista oja) | kreisā pieteka |
3,2 | 6,9 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ http://www.keskkonnainfo.ee/main/index.php Arhivēts 2013. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē. (igauniski)
- ↑ [1] www.eestigiid.ee (igauniski)