Pāriet uz saturu

NTP

Vikipēdijas lapa

NTP jeb Tīkla laika protokols (angļu: Network Time Protocol)[1] ir protokols, lai sinhronizētu datorsistēmu pulksteņus pie pakešu komutācijas, mainīgo latentuma datu pārraides tīklu. Protokols izstrādāts, lai novērstu mainīgā latentuma ietekmi, izmantojot bufera trīci.[2]

NTP izmanto, lai sinhronizētu pulksteni tīkla klientam ar serveri. Ar laiku datora pulkstenis sāk atpalikt, lai tas nenotiktu, izmanto NTP (Network Time Protocol), tā ir iespēja precizēt laiku. Daudzi Interneta servisi balstās vai arī ir atkarīgi no precīza datorlaika.

Ar NTP sistēmas laiku var uzturēt ar precizitāti līdz milisekundei. Tīklā datori var pārbaudīt savu pulksteni automātiski, salīdzinot to ar laiku citā datorā. Lai saglabātu precīzu laiku, pastāv metode, kas pārbauda un atjauno sava datora laiku, sinhronizējot to ar citu sistēmu.

NTP ir viens no senākajiem protokoliem. NTP izstrādāja Deivids L. Mills (David L. Mills) no Delavēras Universitātes 1985 gadā, un šobrīd tas vēl arvien tiek pilnveidots. No 2010. gada jūnija tiek izmantots NTPv4.

NTP izmanto hierarhisku laika līmeņu sistēmu. Pirmais serveru līmenis sinhronizējas ar augstas precizitātes pulksteņiem, piemēram GPS vai atompulksteņiem. Otrais līmenis sinhronizējas ar kādu no pirmā līmeņa datoriem. NTP atbalsta līdz 256 līmeņiem.

Nedaudz vienkāršāka šī algoritma realizācija pazīstama kā SNTP (Simple Network Time Protocol), kas tiek izmantots iegultajās sistēmās un ierīcēs, kurās nav nepeciešama augsta precizitāte, kā arī precīza laika lietojumprogrammās.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]