Pāriet uz saturu

Morioka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Japānas pilsētu. Par citām jēdziena Morioka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Morioka
盛岡市
Kodola pilsēta
Morioka, Kitakami upe un Ivates vulkāns
Morioka, Kitakami upe un Ivates vulkāns
Karogs: Morioka
Karogs
Emblēma: Morioka
Emblēma
Valsts Japāna
Reģions Tohoku
Prefektūra Ivate
Administrācija
 • -Mērs Hiroaki Tanifudzi
Platība
 • Kopējā 886,47 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 290 553
 • blīvums 335/km²
Laika josla Japānas laiks (UTC+9)
Simboli  
• Koks Kacura
• Zieds Īriss
• Putns Cielava
Mājaslapa Pilsētas vietne
Morioka Vikikrātuvē
Bijušās Moriokas pils aizsargmūris

Morioka (japāņu: 盛岡市 Morioka-shi) ir pilsēta Japānā, Ivates prefektūras administratīvais centrs, kas atrodas Tohoku reģionā ziemeļu Japānā. 2016. gada sākumā pilsētas novērtētais iedzīvotāju skaits bija 296 739 un iedzīvotāju blīvums 335 cilvēku uz km2. Pilsētas kopējā platība ir 886 km2.

Morioka atrodas Kitakami baseinā Ivates prefektūras vidusdaļā, kur satek trīs upes — Kitakami, Sidzukuisi un Nakacu. Kitakami upe ir otrā lielākā upe Japānas Klusā okeāna pusē (pēc Tones upes) un garākā Tohoku reģionā. Tā tek cauri pilsētai no ziemeļiem uz dienvidiem, un tajā ir vairāki aizsprosti pilsētas robežās, tostarp Sidzūsidas aizsprosts un Gando dambis. Uz ziemeļrietumiem no pilsētas ainavā dominē aktīvais Ivates vulkāns (2041 m), tuvu tam atrodas Tadzavas ezers (vairāk kā 25 km2, dziļums līdz 425 m). Uz ziemeļiem atrodas Himekami kalns un dažreiz var saskatīt Hajačines kalnu.

Apkārtējās pašvaldības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ivates prefektūra:
    • Hanamaki, Hačimantaji, Ivaidzumi, Jahaba, Kudzumaki, Mijako, Sidzukujisi, Siva, Takidzava
Takamacu parks Moriokā ķiršu ziedēšanas laikā

Saskaņā ar Japānas skaitīšanas datiem,[2] Moriokas iedzīvotāju skaits sasniedza augstāko līmeni 2000. gadā, bet kopš tā laika tas ir nedaudz samazinājies.

Skaitīšanas gads Iedzīvotāji
1970 226,868
1980 272,814
1990 292,632
2000 302,857
2010 298,572

Moriokā ir mitrs kontinentālais klimats (pēc Kepena klimata klasifikācijasDfa). Temperatūras ziņā tas ir līdzīgs Latvijas klimatam, taču vidējais sniega segas biezums janvārī sasniedz gandrīz metru.

Morioka, Ivate, Japāna (1981-2010) meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 1.8
(35.2)
2.9
(37.2)
7.0
(44.6)
14.4
(57.9)
19.7
(67.5)
23.5
(74.3)
26.4
(79.5)
28.3
(82.9)
23.6
(74.5)
17.6
(63.7)
10.6
(51.1)
4.6
(40.3)
15.03
(59.06)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −1.9
(28.6)
−1.2
(29.8)
2.2
(36)
8.6
(47.5)
14.0
(57.2)
18.3
(64.9)
21.8
(71.2)
23.4
(74.1)
18.7
(65.7)
12.1
(53.8)
5.9
(42.6)
1.0
(33.8)
10.24
(50.43)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −5.6
(21.9)
−5.2
(22.6)
−2.2
(28)
3.0
(37.4)
8.5
(47.3)
13.8
(56.8)
18.1
(64.6)
19.6
(67.3)
14.6
(58.3)
7.3
(45.1)
1.5
(34.7)
−2.4
(27.7)
5.92
(42.64)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 53.1
(2.091)
48.7
(1.917)
80.5
(3.169)
87.5
(3.445)
102.7
(4.043)
110.1
(4.335)
185.5
(7.303)
183.8
(7.236)
160.3
(6.311)
93.0
(3.661)
90.2
(3.551)
70.8
(2.787)
1 266,2
(49,849)
Sniegputenis cm (collas) 85
(33.5)
74
(29.1)
46
(18.1)
4
(1.6)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
0
(0)
10
(3.9)
53
(20.9)
272
(107.1)
% gaisa mitrums 73 70 67 65 69 75 80 79 80 77 75 74 73.7
Vidējais saulaino stundu skaits 116.9 127.5 160.4 173.7 185.4 154.7 128.5 149.1 123.7 145.8 116.9 101.6 1 684,2
Avots: Japānas Meteoroloģiskā Aģentūra
Moriokas pils

Mūsdienu Moriokas teritorija ir pastāvīgi apdzīvota kopš Japānas paleolīta perioda. Ir atrastas daudzas Jomonas, Jajojas un Kofunas periodu kapenes un paliekas. Heianas periodā šo teritoriju apdzīvoja emisi ciltis. Heianas perioda Enrjaku laikmetā (782-806) sjoguns Sakanoue-no Tamuramaro tika sūtīts uz ziemeļiem pakļaut emisi, ko viņš izdarīja un tagadējā Moriokā 803. gadā dibināja Sivas pili, lai šis jaunais militārais centrs nodrošinātu Jamato dinastijas dominēšanu pār Mucu provinci. Vēlāk šo apgabalu vadīja Abe klans līdz tā bojāejai Dzenkunena kara laikā XI gadsimtā no Minamoto un Kijoharas klanu rokām. Savukārt Kijohara tika uzvarēti Gosannena karā, un apgabalu pārņēma Osu Fudzivaras klans, kas bāzējās Hiraidzumi uz dienvidiem no Moriokas. Pēc tam, kad Kamakuras perioda sākumā Minamoto-no Joritomo klans iznīcināja Osu Fudzivaru, apgabalu apstrīdēja vairāki samuraju klani, līdz Nanbu (jeb Nambu) klans, kas atradās uz ziemeļiem Sannohē, paplašināja savu teritoriju Sengoku perioda laikā un Moriokā 1597. (pēc dažiem datiem — 1592.) gadā sāka būvēt Kodzukatas pili, ko pabeidza 1633. gadā. 1597. gads tiek skaitīts par pilsētas dibināšanas gadu.

Pēc Sekigaharas kaujas un formālās Moriokas domēnes atzīšanas Tokugavas sjogunāta varā Kodzukatas pils tika pārdēvēta par Moriokas pili. Tās nosaukums tika mainīts no 森岡 uz 盛岡 (abi lasāmi kā "Morioka"). Meidzi restaurācijas Bosina kara laikā 1868. gadā Moriokas domēne bija svarīga Tokugavas atbalstītāja.

Pēc Meidzi perioda sākuma 1870. gadā bijusī Moriokas domēne kļuva par Moriokas prefektūru, un 1872. gadā par daļa no Ivates prefektūras. 1889. gadā izveidojot pašvaldību sistēmu, tika dibināta Moriokas pilsēta un tā kļuva par Ivates prefektūras galvaspilsētu. 1890. gadā pilsētu dzelzceļa līnija savienoja ar Tokiju. Pilsēta maz cieta Otrajā pasaules karā, jo uz to tika veikti tikai divi nelieli gaisa reidi.[3]

2006. gada 10. janvārī Tamajamas ciemats tika pievienots Moriokai. Morioka 2008. gadā saņēma kodola pilsētas statusu, kas deva tai lielāku vietējo autonomiju.

2011. gada Tohoku zemestrīces laikā Morioku skāra 6,1 balles stiprs grūdiens un vairāki pēcgrūdieni, taču zaudējumi bija nenozīmīgi.[4]

Moriokas mērija

Moriokas pārvaldes forma ir tieši ievēlēts mērs un vienpalātas pilsētas dome ar 38 locekļiem. Mērs Hiroaki Tanifudzi amatā ir kopš 2003. gada un 2019. gada rudenī beidzas viņa ceturtais termiņš.[5]

  • Ivates Universitāte
  • Ivates Medicīniskā universitāte

Moriokā ir astoņas valsts vidusskolas, tai skaitā trīs specializētās — lauksaimnieciskā, rūpnieciskā un komerciālā,— kuras vada Ivates prefektūras Izglītības padome. Ir arī viena pilsētas vadības pārvaldīta vidusskola un desmit privātās vidusskolas.

Moriokas stacija
  • Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tohoku Sinkansena līnija
    • Moriokas stacija
  • Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tohoku galvenā līnija
    • Ivate-Lioka — Senbokučo — Morioka
  • Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tadzavako līnija (Akita Sinkansen)
    • Morioka
  • Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Jamadas līnija
    • Morioka — Kamimorioka — Jamagisi — Kamijonaji — Osida — Asagisi
  • Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Hanavas līnija
    • Morioka — Koma
  • Ivates Galaktiskā dzelzceļa līnija
    • Morioka — Aojama — Kurijagava — Sibutami — Koma
  • Tohoku autostrādes Moriokas-Minami un Moriokas krustojumi
  • Nacionālie ceļi # 4, 46, 106, 281, 282, 396, 455, 456
Sansa Odori festivāls
  • Ivates mākslas muzejs Moriokā izstāda trīs ievērojamu vietējo mākslinieku, Tecugoro Jorodzu, Sunsuke Macumoto un Jasutake Funakosi darbus, kā arī notur izstādes par nacionālajām un starptautiskajām tēmām.
  • "Klinšu lauzējs ķirsis" — kopš 1923. gada apzīmēts kā Japānas dabas piemineklis. Aug klints plaisā pretī tiesas namam, vecums — vairāki gadsimti.
  • Tautas daiļamatniecību pārstāv Tohoku reģiona koka lelles "kokesi", tējkannas un citi dzelzs izstrādājumi, keramika.
  • Ivates Vieglatlētikas stadions
  • Moriokas sacīkšu trase
  • Moriokas Takajas arēna
  • Grulla Morioka, futbola komanda
  • Iwate Big Bulls, basketbola komanda

Sidzukujisi sporta bāzē 1993. gadā notika pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.

Tempļi un svētnīcas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Apgaismoto" statujas Hoondzi templī, Rakando
  • Hoondzi ir Soto skolas dzenbudistu templis, ko sākotnēji Nanbu klans uzcēla Sannohē 1394. gadā un vēlāk pārcēla uz Morioku. To uzskatīja par galveno templi starp visiem Nanbu klana pārvaldītajiem 280. Ievērojamākais objekts tajā ir Rakando, kas celts 1735. gadā un pārbūvēts 1858. gadā. Rakando atrodas 500 rakanu ("apgaismoto") statujas, kas darinātas Kioto un vēlāk pārvestas uz Morioku. Starp šiem apgaismotajiem atrodas arī Hubilajs un Marko Polo.
  • Micujisi (burtiski, "trīs klintis") ir sintoistu svētnīca ar trīs klintīm, kuras atspoguļo "Oni no tegata" leģendu, kas stāsta par Ivates prefektūras nosaukuma izcelsmi. Saskaņā ar leģendu kādreiz te dzīvoja oni jeb dēmons, kas bieži vien nomocīja un vajāja vietējos iedzīvotājus. Kad tauta lūdza Micujisi gara aizstāvību, dēmons tika notverts un pieķēdēts pie šīm klintīm, un viņš apsolīja, ka nekad vairs netraucēs cilvēkus. Kā solījuma liecību dēmons atstāja rokas nospiedumu uz vienas no klintīm, tādējādi dodot vārdu Ivatei, burtiski nozīmējošai "rokas klints".
  • Moriokas Hačimanas svētnīca. 

Morioka piesaista tūristus ar vietējiem makaronu ēdieniem un alu. Nambu Senbei — rīsu krekeru paveids — tiek popularizēts kā vietējais ēdiens.

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Godzillas statuja
  • Hara Takasi, bijušais Japānas premjerministrs (amatā 1918—1921).[7]
  • Inadzo Nitobe, apgaismotājs, diplomāts un politiķis Meidzi un Taisjo periodu laikā, Nāciju Līgas ģenerālsekretāra vietnieks XX gadsimta 20. gados.
  • Takuboku Isikava, dzejnieks
  • Joko Mihara, aktrise
  • Mikoji Sasaki, aktrise
  • Seisiro Itagaki, Japānas Impērijas armijas ģenerālis
  • Takato Osima, inženieris, uzbūvējis Japānā pirmo Rietumu tipa lielgabalu
  • Micumasa Jonaji, bijušais Japānas premjerministrs
  • Micuru Nasuno, mūziķis
  • Kacura Funakosi, skulptors
  • Lielais Sasuke, profesionāls cīkstonis
  • Micuo Ogasavara, futbolists
  1. «いわての統計情報». Skatīts: 26 marts 2021.
  2. Morioka population statistics
  3. Ministry of Home Affairs of Japan (japāniski)
  4. New 6.1 magnitude quake hits near Morioka, Japan Published: Mar 11, 2011
  5. Mēra profils pilsētas vietnē (japāniski)
  6. «International Exchange». List of Affiliation Partners within Prefectures (angliski). Council of Local Authorities for International Relations (CLAIR). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. decembrī. Skatīts: 2015. gada 21. novembris.
  7. Spencer Tucker. World War I: Encyclopedia, Volume 1. Santa Barbara : ABC-CLIO, 2005. 539. lpp. ISBN 978-1851094202.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]