Pāriet uz saturu

Monika Zīle

Vikipēdijas lapa
Monika Zīle
7. Saeimas deputāte

Tautība latviete
Politiskā partija
Monika Zīle
Personīgā informācija
Dzimusi 1941. gada 20. jūlijā
Valsts karogs: Ostlande Petuški, Rēznas pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2023. gada 14. septembrī (82 gadi)
Dzīvesbiedrs Aivars Zīle
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnāliste, rakstniece, politiķe
Valoda latviešu
Augstskola LVU
PSKP CK Augstākā partijas skola

Monika Zīle (dzimusi kā Monika Jačuka 1941. gada 20. jūlijā Petuškos, Rēznas pagastā, mirusi 2023. gada 14. septembrī) bija latviešu žurnāliste un rakstniece, ilggadēja galvenā redaktore laikrakstam "Padomju Jaunatne" (1978—1987) un žurnālam "Sieviete" (1987—1998). Darbojusies politikā, bijusi 7. Saeimas deputāte (1998—2002), pārstāvot partiju "Latvijas Ceļš".

Dzimusi 1941. gada 20. jūlijā Rēznas pagasta Petuškos zemnieku ģimenē. Absolvējusi Rēzeknes 1. vidusskolu (1959). Strādājusi par pionieru vadītāju (1959—1961) un korektori (1961—1962).[1] Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, līdztekus strādāja par korektori Saldus rajona laikrakstā (1963—1967). 1968. gadā viņa kļuva par Latvijas PSR Žurnālistu savienības biedri. Strādāja par žurnālisti Liepājas pilsētas laikrakstā "Komunists" (1967—1971), laikrakstā "Cīņa" (1971—1978). 1978. gadā absolvēja PSKP Centrālās komitejas Augstāko partijas skolu Maskavā. Bija galvenā redaktore laikrakstam "Padomju Jaunatne" (1978—1987) un žurnālam "Sieviete" (1987—1998).

1998. gadā 7. Saeimas vēlēšanās kandidēja uz vietu Saeimā no partijas "Latvijas Ceļš". Sākotnēji netika ievēlēta, bet drīz kļuva par 7. Saeimas deputāti, ieņemot Valda Birkava vietu. Pēc tam kandidējusi vēl vairākās vēlēšanās, taču nav tikusi ievēlēta: 2002. gadā 8. Saeimas vēlēšanās, 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās un 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās (jau pārstāvot LPP un "Latvijas Ceļa" apvienību).

No 2003. līdz 2015. gadam M. Zīle strādāja laikrakstā "Latvijas Avīze" un bija produktīva rakstniece, šajā laikā radot daudzas no savām grāmatām.

Bija precējusies ar žurnālistu Aivaru Zīli (1939—1994). Meita Baiba.

Mirusi 2023. gada 14. septembrī.

  • novelete "Tāds savāds vakars" un stāsts "Bet varbūt viss bija citādāk?" (1968, publicēts laikrakstā "Komunists")
  • "Zem riekstkoka un bērza" (1984, publicistika),
  • "Pamatrūpe" (1985, publicistika),
  • "Skābēšana ar dzērvenēm" (1985, stāstu krājums)
  • "Mirkļi, kas nozib ceļā" (1985, īso stāstu krājums),
  • "Rezervi audzinot" (1986, publicistika),
  • "Mēs visi kopā" (1987, publicistika),
  • "Kāds manā logā klauvē" (1989, publicistika)
  • "Nakts putnu acis" (1991, stāstu krājums),
  • "Es — dežūrējošā pareģe?..." (1997, romāns),
  • luga "Natālija, Nata-lija" (Liepājas teātris, 1997),
  • scenārijs TV seriālam "Tumsas puķe" (1998),
  • "Kļavas nosarka divreiz", "Melnā zivs melnā upē" (1998, divi romāni vienā grāmatā, "Kļavas.." pirmoreiz publicēts 1995. gadā, "Melnā zivs..." 1994. gadā žurnālā "Sieviete"),
  • "Lilija" (1999, pārizdots 2004, romāns, pirmoreiz publicēts 1998. gadā laikrakstā "Lauku Avīze"),
  • "Vasaras namiņš" (2000, pārizdots 2007, 2011, romāns, pirmoreiz publicēts 1998. gadā žurnālā "Ieva"),
  • "Tase ar hibiska ziedu" (2000, pārizdots 2007, romāns, pirmoreiz publicēts 1999. gadā žurnālā "Ieva"),
  • "Lilija — 2" (2000, romāns),
  • "Smukas meitas maksā smuku naudu" (2001, pārizdots 2007, romāns, pirmoreiz publicēts 2000. gadā laikrakstā "Lauku Avīze"),
  • "Nepareizais ķēķis" (2001, pārizdots 2013, pavārgrāmata),
  • "Mana zīlēšanas grāmata" (2002, par Taro kārtīm),
  • "Kāravu bruņiniece" (2002, pārizdots 2007, 2011, romāns, pirmoreiz publicēts 2001.-2002. gadā žurnālā "Ieva),
  • "Sliktā sieviete" (2003, pārizdots 2007, romāns),
  • "Aizved mani uz Kolku" (2003, romāns, pirmoreiz publicēts žurnālā "Sieviete" 1993. gadā),
  • "Notikumi ar labām beigām" (2005, stāstu krājums),
  • "Mana mīļākā nams" (2005, pārizdots 2022, romāns),
  • "Nerīga" (2006, pastāsti un apceres),
  • "Zupa ar circeņiem" (2007, stāstu krājums),
  • "Lakstīgalu asaras" (2007, romāns),
  • "Trīs košas dāmas" (2007, lugu krājums),
  • "Pati sev māsa" (2009, pārizdots 2011, romāns),
  • "Maltītes ar zvaigžņu garšu" (2009, pavārgrāmata),
  • "Vīrietis vēsai vasarai" (2010, pārizdots 2013, audiogrāmata 2018, romāns),
  • "Pīrādziņ, atvaino!" (2011, pavārgrāmata),
  • "Melnā zivs nakts upē" (arī: "Vasaras namiņš", "Kāravu bruņiniece") (2011, trīs romāni vienā grāmatā)
  • "Ar tādām neprecas" (2012, pārizdots 2017, 2022, romāns, pirmoreiz publicēts 2011.-2012. gadā laikrakstā "Lauku Avīze"),
  • "Vientuļo spīganu dārzs" (2013, pārizdots 2020, romāns, pirmoreiz publicēts 2012. gadā žurnālā "Ievas Stāsti"),
  • "Vārdotājas brīvdienas" (2014, romāns, pirmoreiz publicēts 2013. gadā žurnālā "Ievas Stāsti),
  • "Sapnis par Heidelbergu" (2015, romāns),
  • "Dullā dzeguze" (2015, pārizdevums 2016, romāns),
  • "Pieplakt debesīm": "Kļavas nosarkst divreiz" un "Aizved mani uz Kolku" (2015, divi romāni (rediģēti pārizdevumi) vienā grāmatā),
  • "Četru vēju tronis" (2016, romāns),
  • "Mētelis ar sudrablapsu" (2018, pārizdots 2023, stāstu krājums),
  • "Svešu tēvu grēki" (2019, romāns),
  • "Neizbiedēto putniņu valstība" (2020, romāns),
  • "naktsgrāmata" : pamodinātu atmiņu balsis (2020, stāstu krājums),
  • "Tumšā puse" (2022, romāns)

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]