Pāriet uz saturu

Mikēnas

Vikipēdijas lapa
Mikēnas
Μυκῆναι, Μυκήνη
Lauvas vārti Mikēnās
Lauvas vārti Mikēnās
Mikēnas (Grieķija)
Mikēnas
Mikēnas
Koordinātas: 37°43′51″N 22°45′22″E / 37.73083°N 22.75611°E / 37.73083; 22.75611Koordinātas: 37°43′51″N 22°45′22″E / 37.73083°N 22.75611°E / 37.73083; 22.75611
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Mikēnas Vikikrātuvē

Mikēnas (sengrieķu: Μυκῆναι, Mykēnai, vai Μυκήνη, Mykēnē) ir sengrieķu pilsēta Argolīdā, Grieķijā, Peloponēsas pussalā. Atrodas apmēram 90 km uz dienvidrietumiem no Atēnām.

Tikusi apdzīvota kopš 3. tūkstošgades p.m.ē.[1] 2. tūkstošgadē p.m.ē. šis bija viens no grieķu civilizācijas centriem. Laikposms apmēram no 1600. gada p.m.ē. līdz 1100. gadam p.m.ē. grieķu kultūrā tiek saukts par Mikēnu kultūru. Ap 1400.—1200. gadu p.m.ē. Mikēnas sasniedza lielāko uzplaukumu.[1] 1350. gadā p.m.ē. Mikēnu platība sasniedza 32 hektārus, iedzīvotāju skaits sasniedza 30 tūkstošus.

Apmēram 1200. gadā p.m.ē. pilsētu iznīcināja ugunsgrēks.[1] Mikēnas tika atklātas 1876. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos (vadīja Heinrihs Šlīmanis).[1]

1999. gadā kopā ar Tīrintu Mikēnas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Drošu ziņu par vārda izcelsmi nav, taču populārajā literatūrā biežāk to saista ar sēnēm (sengrieķu: μύκης, mykēs). 2. gadsimta ģeogrāfs Pausanijs pārstāsta dzirdētu versiju, ka šo vārdu devis pilsētas leģendārais dibinātājs Persejs, kurš šai apkaimē izslāpis padzēries no sēnes cepurītes,[2] vai sasēņojis šai apkaimē pietiekami daudz, lai izspiestu no sēnēm ūdeni.[3] Pēc citas Pausanija turpat pārstāstītās leģendas, tur Persejam zemē nokritusi zobena maksts daļa, kuru tolaik arī saukuši par “sēni”, un viņš to atzinis par zīmi pilsētas dibināšanai.[3] Tomēr pilsēta pastāvēja jau pirms grieķiem, un vairums zinātnieku uzskata, ka vārds visdrīzāk saglabājies no pilsētas pirmsgrieķu iedzīvotājiem, kuru valodā tas tiek rekonstruēts kā Mukanai, un saistība ar grieķu valodu ir tikai vēlākā tautas etimoloģija.[4][5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]