Meisene
| Meisene | ||
|---|---|---|
 Meisene | ||
| ||
  Meisene | ||
| Koordinātas: 51°10′06″N 13°28′52″E / 51.16833°N 13.48111°EKoordinātas: 51°10′06″N 13°28′52″E / 51.16833°N 13.48111°E | ||
| Valsts |
 Vācija | |
| Federālā zeme | Saksija | |
| Apriņķis | Meisenes apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1332 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 30,9 km2 | |
| Augstums | 106 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 29 051 | |
| • blīvums | 913,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.stadt-meissen.de/ | |
 Meisene Vikikrātuvē | ||
Meisene (vācu: Meißen) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Meisenes apriņķa centrs pie Elbas upes. Pazīstama kā vieta, kur 1708. gada tika dibināta pirmā Eiropas porcelāna ražotne.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu dibinājis karalis Heinrihs I Putnuķērājs. Meiseni dažkārt uzskata par Saksijas "šūpuli", jo tā 965. gadā kļuva par Meisenes markgrāfistes - Saksijas valstiskuma nodibinātājas, galvaspilsētu. 968. gadā tā kļuva arī par bīskapa rezidenci. 1416. gadā no pilsētas apkārtnes padzina visus čigānus. 1426. gadā Meisenes markgrāfisti pievienoja Saksijas kūrfirstistei. 1710. gadā Albrehtsburgas pilī Meisenē nodibināja porcelāna manufaktūru - pirmo kvalitatīva porcelāna ražotni ārpus Ķīnas. 1861. gadā ražotni pārcēla uz Meisenes pievārti, kur tā atrodas arī šodien[2].
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arī mūsdienās darbojas Meisenes porcelāna rūpnīca, kas ražo arī citus modes aksesuārus un interjera priekšmetus.
Izglītība, kultūra, tūrisms un sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pār Meisenes vecpilsētu dominē 1471. gadā uzsāktā gotiskā Albrehtsburgas pils. Pilsētā darbojas 1543. gadā dibinātā skola Sächsisches Landesgymnasium Sankt Afra, kurā savulaik mācījušies dzejnieki Gellerts un Lesings, kā arī ārsts Hānemanis.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez vairākiem Meisenes kūrfirstiem, Meisene ir ārsta Samuela Hānemaņa (Samuel Hahnemann, 1755-1843), kara noziedznieka Eriha Neimaņa (Erich Naumann, 1905-1951), tenora Pētera Šreiera (Peter Schreier, 1935) un šāvēja Ralfa Šūmaņa (Ralf Schumann, 1962) dzimtā pilsēta.
Ļoti iespējams, ka Meisene ir arī hronista Ādama no Brēmenes (Adamus Bremensis, miris pēc 1081) dzimtene.
11. gadsimtā pilsētā darbojās bīskaps Meisenes Benno (Benno von Meißen, 1010-1106)
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meisenes sadraudzības pilsētas ir[3]:
Vitrī pie Sēnas, Francija (1973)
Arita, Japāna (1979)
Fellbaha, Vācija (1987)
Litomeržice, Čehija (1996)
Kerkīra, Grieķija (1996)
Provo, ASV (2001)
Legnica, Polija (2017)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q131220759; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
- ↑ «Starcookers ǀ Meißner Porzellan - Foodmagazin». web.archive.org. 2015. gada 8. dec. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. Decembris. Skatīts: 2022. gada 16. Augustsss.
- ↑ «Arita». www.stadt-meissen.de.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meisene.
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|