Pāriet uz saturu

Marija Stadņika

Vikipēdijas lapa
Marija Stadņika
Марія Стадник
Marija Stadņika 2016. gadā.
Personas dati
Dzimusi 1988. gada 3. jūnijā (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļviva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainiete
Augums 158 cm
Svars 48 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 4 (2008, 2012, 2016, 2020)
Medaļas 4 (2 sudraba, 2 bronzas)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Olimpiskās spēles
Bronza Pekina 2008 līdz 48 kg
Sudrabs Londona 2012 līdz 48 kg
Sudrabs Riodežaneiro 2016 līdz 48 kg
Bronza Tokija 2020 līdz 50 kg
Pasaules čempionāti
Zelts Herninga 2009 līdz 48 kg
Sudrabs Stambula 2011 līdz 48 kg
Bronza Taškenta 2014 līdz 48 kg
Sudrabs Lasvegasa 2015 līdz 48 kg
Sudrabs Budapešta 2018 līdz 50 kg
Zelts Nursultana 2019 līdz 50 kg
Eiropas spēles
Zelts Baku 2015 līdz 48 kg
Zelts Minska 2019 līdz 50 kg
Eiropas čempionāts
Zelts Tampete 2008 līdz 48 kg
Zelts Viļņa 2009 līdz 48 kg
Zelts Dortmunde 2011 līdz 48 kg
Zelts Vantā 2014 līdz 48 kg
Zelts Rīga 2016 līdz 48 kg
Zelts Novisada 2017 līdz 48 kg
Zelts Kaspijska 2018 līdz 50 kg
Zelts Varšava 2021 līdz 50 kg
Islāma Solidaritātes Spēles
Zelts Baku 2017 līdz 48 kg

Marija Stadņika (ukraiņu: Марія Василівна Стадник ; dzimusi 1988. gada 3. jūnijā) ir Azerbaidžānas, bijusī Ukrainas, cīkstone, 2008., 2012., 2016. un 2020. gada vasaras olimpisko spēļu medaļas ieguvēja, Azerbaidžānas Nopelniem bagāta sporta meistare.[1]

2006. gadā Marija Stadņika, startējot zem Ukrainas karoga, uzvarēja Eiropas čempionātā Maskavā, bet tika diskvalificēta dopinga dēļ. 2007. gadā diskvalifikāciju atcēla, taču Ukrainā viņai teica, ka šajā olimpiskajā ciklā cīkstonēm svara kategorijā līdz 48 kg pirmais numurs būs Irina Merleni. Marijai tika atņemtas iespējas iekļūt Ukrainas olimpiskajā komandā, tādēļ viņa pieņēma Azerbaidžānas piedāvājumu.[2] Rezultātā 2008. gada olimpiskajās spēlēs Marija Stadņika un Irina Merleni izcīnīja bronzas medaļas un apbalvošanas ceremonijā uz pjedestāla pakāpiena stāvēja blakus.

2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Marija Stadņika pirmajā cīņā zaudēja Kanādas cīkstonei Kerolai Huiņai. Tomēr, kad kanādiete iekļuva finālā, Marija ieguva tiesības piedalīties gandarījuma cīņās par bronzas medaļu. Pirmajā gandarījuma cīņā viņa uzveica korejieti Kimu Hjundžu, pēc tam cīņā par bronzu arī Kazahstānas cīkstoni Tatjanu Bakatjuku.

Pēc šī sasnieguma Stadņika uzvarēja astoņos Eiropas čempionātos (2008, 2009, 2011, 2014, 2016, 2017, 2018, 2021) un 1. (2015) un 2. (2019) Eiropas spēlēs, kļuva par 2009. un 2019. gadā pasaules čempioni, kā arī izcīnīja pasaules čempionāta trīs sudraba (2011, 2015, 2018) un vienu bronzas (2014) medaļu.

2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā Stadņika pusfinālā beidzot tikās ar Merleni, uzvarēja un iekļuva finālā, kur zaudēja japānietei Hitomi Obarai, iegūstot sudraba medaļu.

Arī 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Marija ieguva sudraba medaļu, šoreiz finālā zaudējot citai japānietei Eri Tosakai.

2021. gada augustā Tokijā Stadņika piedalījās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur svara kategorijas līdz 50 kg turnīra pusfinālā zaudēja nākamajai čempionei japāņu cīkstonei Jui Susaki, bet pēc tam uzvarēja cīņā par trešo vietu un ieguva bronzas medaļu.

Marijas Stadņikas cīņas Riodežaneiro
Priekšsacīkstēs pret brazīlieti Patrīsiju Bermūdešu
Priekšsacīkstēs pret brazīlieti Patrīsiju Bermūdešu 
Ceturtdaļfināla pret polieti Ivonu Matkovsku
Ceturtdaļfināla pret polieti Ivonu Matkovsku 
Pusfinālā pret bulgārieti Elicu Jankovu
Pusfinālā pret bulgārieti Elicu Jankovu 
Finālā pret Eri Tosaku
Finālā pret Eri Tosaku 
Visos attēlos Stadņika sarkanajā tērpā.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Medaļa "Progress".[3]
  • Ordenis "Slava".[4]
  • Ordenis "Par kalpošanu Tēvzemei", 2. pakāpe.[5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]