Mūža ieslodzījums
Mūža ieslodzījums ir kriminālsoda veids, kurā cilvēkam tiek atņemtas tiesības uz brīvību līdz dzīves beigām vai apžēlošanas brīdim. Mūža ieslodzījums tiek piešķirts par smagu noziegumu izdarīšanu, pie tādiem var piederēt slepkavības izdarīšana, bērnu smaga ļaunprātīga izmantošana, izvarošana, spiegošana, valsts nodevība, narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, krāpšana lielos apmēros, ko par vēl smagāku noziegumu var padarīt zādzība vai laupīšana, kas izraisījusi cita cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus.
Mūža ieslodzījums nepastāv visās valstīs. Pirmā valsts, kas atcēla šo soda veidu, bija Portugāle (1884. gads). Latvijā mūža ieslodzījums pastāv. Minimālais termiņš, kas jāpavada cietumā pirms var lūgt atbrīvošanu, ir 20 gadi. Vienīgais, kas var apžēlot uz mūžu ieslodzītos, ir Latvijas prezidents.
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |